Ķermeņa masāža
29.04 12:00-18:00
Izpārdots
Šonakt, ceļoties, lai pabarotu meitiņu, jutu sāpes kreisās acs augšējā plakstiņā. Jau tad sapratu, ka mani "apciemojis" mieža grauds...
Bērnībā šo kaiti sastapu, taču nu vairs neatceros, kā tas bija. Internetā minēti dažādi atveseļošanās laiki (3, pat 7 dienas), tāpat arī ārstniecības metodes. Citur rakstīts, ka obligāti jāiet pie ārsta, jo tā esot sava veida infekcija, taču bērnībā pie ārsta nedevos, jo dzīvojām laukos, mašīnas nebija, un tas tika uztverts kā sīkums. Ar laiku viss tāpat pārgāja pats no sevis. Atceros vien to, ka vairākus rītus cēlos ar strutām aizlipušām acīm... Tas laikam man kā bērnam bija gana traki, ja tā palicis atmiņā.
Pagaidām esmu uzlikusi kumelītes ievilkties, patīrīšu aci ar tām.
Vai tas ir viss, ko varu darīt? Kā jūs pārdzīvojāt miežu graudu acī? Cik daudz laika aizgāja, līdz atkal bijāt skaistas? :)
Un - vai nācās meklēt ārsta palīdzību kādu komplikāciju dēļ?
O, par šo pat neiedomājos - viņu var kaut kā nodot citiem?
Rokas jau, protams, tiek bieži mazgātas, darbojoties ar meitiņu, bet tagad to noteikti darīšu pastiprināti. 😉
Aa, vēl atcerējos mammas draudzenes metodi - atnāca un pēkšņi spļauj man sejā 😃 neiespļāva, protams, bet sabiedēja. Teica, ka biedēšana ar palīdzot 😃 manuprāt, briesmīga metode 😃 galvenais, mazgā rokas, lai meitiņa neaplipinās 😀
Paldies! 😉
Tagad tās kumelītes jāpārdomā...
Atceros, ka vecmamma teica, ka nedrīkst likt mitru kompresi, varēja sildīt ar siltu, sausu tējkaroti vai vārītu, siltu (ne karstu) olu, ietītu marlē. Kko lasīju, ka, ja 3 dienu laikā nepāriet, jāiet pie ārsta.