Mieru, tikai mieru-nogulēja visu nakti!

Mieru, tikai mieru-nevajag pirms laika sapriecāties, bet nu tomēr padalīšos ar savu priecīgo vēsti:)

Ja kāda atceras, tad mums periodiski ir kaut kādas negulēšanas un problēmas ar miegu. Iepriekš rakstīju->>>

Tad nu ir pagājusi nedēļa, un kā iet tagad?

Pirmā nakts bija lielā raudamnakts, jo mūsu režīms ir bijis šāda-iet gulēt ap 00:00, ceļas:

3-00,

5-00,

7-00,

10-00 pupoties gada vecumā(nu tuliņ būs).

Mani šāds ritms izsmēla, nākamajā dienā nebija spēka, kaut kur dirnēju ar galvassāpēm(tomēr celšanās pa nakti jau ir ilgstoša), īgna, negribēju mājas darbus darīt vai arī to paveicu ar mokām un piespiešanos. Tad nu nolēmu kaut ko darīt lietas labā.

Sākumā devos pēc padoma pie sava ģ. ā, jo domāju, ka bērns ir vienkārši nervozs, daudz emociju, jauni sasniegumi, un tad nu ceļas pa nakti bieži. Izrakstīja relaxen, bet nekādas izmaiņas neievēroju. Pietam ārstes ieteiktā metode, kad neceļ no gultas ārā absolūti nedarbojās, jo meita vienkārši nenormāli raudāja. Visi zobi (16) bija iznākuši, atlikušos es gaidu uz vēlāku laiku. Tātad zobu vaina te atkrīt. Ievēroju arī, ka mums nav vairs nekādi stresi. Esmu iemācījusies tikt galā ar augstskolas slodzi, menedžēt laiku. Tveru visu vieglāk, bet pa nakti tas tāpat atkārtojas, un pietam vienā laikā+-. Tad nu secināju, ka tas ir kļuvis par ieradumu. Un man šāds ieradums nepatīk. Tādēļ nosliecos par labu atradināšanai no krūts naktī.

Pirmā nakts, kad meita cēlās pl. 3-00 augšā, bija pagrūta, jo tētis ņēma, gāja uz otru istabu, turēja rokās kamēr meita bļāva apm. 30 min. Par brīnumu 5-00 no rīta celšanās nebija. Laikam dēļ bļaušanas bija nogurusi un tādēļ nogulēja līdz 7-00 rītā, kad tētis ceļas uz darbu.

Otrā nakts bija līdzīga, bet viens izņēmums-raudāja tikai apm. 10 min. Ievērojami mazāk. Tikai tētis pēc tam vairs nevarēja pārcelt atpakaļ gultā, tad nu bija jāgaida stunda kamēr pati iemieg.

Pēc tam kādas naktis bija tā, ka ieraudas pa nakti, izceļ ārā, un uzreiz guļ tālāk. Būtībā varēja pat paglaudīt puncīti, un būtu gulējusi bez celšanās.

Un tad sekoja šonakts-no 00:00-7:00 rītā nogulēja bez celšanās. Es jau biju 6:00 augšā aiz ieraduma, ka tika ilgi no vietas nav ierasts gulēt, bet meita vēl stundiņu gulēja. Tā nu sanāca vismaz 7h no vietas nogulēt, kas mūsu gadījumā ir sasniegums!Jā, pēc 7 rītā dodu krūti, bet nu tur gan nevar iztikt, jo gribas ko"uzēst".

Ceru, ka arī šonakts un vispār nogulēs bez celšanās.

:)) Jauku dienu!