s ar māmiņu klubu esmu no pirmās dienas. Man patika palasīt citu mammu pieredzi un protams, kā jau pieredzējušais mammai pamācīt citas.
Kopā ar māmiņu klubu augu arī es. Un tagad esmu pārliecināta, ka ir lietas, kas ir ļoti labas, kas saglabātas no senajiem padomju laikiem un ļoti labas , kas nākušas klāt. Ir protamas lietas un viedokļi, kas man kā mammai un nu jau omītei nav pieņemamas, bet tas jau ir katram individuāli.
Kad Tev vēl nav bērnu Tev, ir vienas sajūtas, kad esi mamma tās mainās. Kad bērni pieaug , mēs atceroties savas mammas, sākam tās saprast, bet kad kļūstam par omītēm, sajūtas atkal ir citas. Tāpat sajūtas un apziņa ir pavisam savādāka, kad mamma Tu esi 18. gados un kad par mammu kļūsti 38.
Mazā Katrīne Keita piedzima 2008. gada 8. augustā. Grūtniecība bija problemātiska, bet zināju, kāds ir mans mērķis un sakostiem zobiem gāju uz to. Un Te man palīdzēja māmiņu klubs. Mēs tajā brīdī viena otru vēl nepazinām un bieži vien vieglāk savas sāpes ir pateikt svešam nekā savējiem.
Tā pienāca bērnu dārza laiks un izlaidums, tad pirmā klase un šogad mēs dosimies jau uz trešo klasīti. Ko Katrīne ir mācījusies māmiņu klubā? Radošumu, labestību, izpratni, ka palīdzēt citiem tas ir labi. To, ka, ja ir vēlme saņemt balvu, pie tā ir jāpiestrādā. Māmiņu klubs ir vieta, kur būt mums patīk abām, tā ir sava veida ģimene ar savām tradīcijām.
Interesanti, vai es vēl blogošu kad mania Katrīnei paliks 18?