Tākā esmu vientuļā māmiņa pēc statusa, alimentus neviens nemaksā, bet bērns ir jābaro un jāapģērb, atsākt strādāt bija vajadzība pēc iespējas ātrāk. Tākā darbojos skaistumkopšanas jomā u pati sev priekšnieks, tad lielu problēmu jau nav, jo ja nu kas - vienmēr var paņemt brīvu.
Patiesībā, darboties atsāku jau tad, kad maziņam bija tikai pusotrs mēnesītis. Palēnām, pa vienam klientiņam dienā, lai neradītu stresu ne man, ne bērnam. Tad, atsākt strādāt, bija manis pašas vajadzība, jo sēdēt četrās sienās un neko nedarīt - mani beidza nost. Strādāt devos vienmēr kopā ar maziņo, kas ļoti pacietīgi, jau kopš pirmajām reizēm, uzvedās tā, ka man nav jāuztraucās un jāstreso, vai paspēšu pabeigt, vai nē.
Maziņam drīz jau gads, bet mūsmājās, mammas darbiņš, ir kļuvis kā ieradums. 2 dienas nedēļā, mammīte visu dienu strādā, un maziņam ir auklīte, kas turpat paspēlējas, iziet ārā vai pabaro bērniņu. Patiesībā, tas mani ir izvilcis ārā no depresijas, savā ziņā, kad bija jāpievēršas savām lietām, un nebija laika domāt par ko citu.
Protams, ir brīži, kad mazais grib tikai pie mammītes, un tikai rociņās, bet parasti tad vai nu uz 2 minūtēm novēršos un veltu laiku bērnam, vai arī novēršam viņa uzmanību uz citām lietām. esmu izbrīnīta, cik viegli mēs spējam sadarboties ar maziņo.. cik ļoti viņš saprot manas vajadzības un vēlmi padarboties.
Zinu, ka neesmu vienīgā mammīte, kas atsākusi agri strādāt, un labprāt dzirdētu, kā ar darbiņiem tgiek galā citas mammītes. Es ne par ko nevaru sūdzēties, bet nepazīstu nevienu, kas arī strādā, ar mazu bērniņu, tādēļ radās liela interese, vai šeit ir tādas māmiņas, un kā viņas tiek galā ar visu. Kā uzvedas mazie, un vai viss sanāk? Vai citreiz, kad ir bijusi kašķu diena, negribas nolaist rokas, padoties un mest visu pie malas? Gaidīšu mammīšu viedokļus un pieredzi. :)
Es saku stradat, kad bernam bija gandriz 2 gadi. Darzina loti slimoja vislaik, tads sausmigs laiks tas bija. Alga ari nebija tik liela, lai maksatu auklitei. Vecvecaku ari nav, kas varetu auklet. Ta nu kaut ka mocijos.
Par ko tiesi stradajiet skaistumkopsanas joma?
Zinu mammas, kas ar vēl jaunāku atsākušas strādāt pat uz pilnu slodzi. Nav pareizi vai nepareizi, bet mammai pieņemami vai nē. Tev jau feins darbiņš, ka pati vari kontrolēt visu. Es esmu no pārlieku mātišķajām mammām, gribētu pat tā brīvāk dzīvot. Iekšēji nosodīju sevi, kad pusotrā gadu vecumā otro bērnu aizsūtīju lielajā bd dzīvē, jo biju pailgi mājās nosēdējusies ar abiem kopā.