Mātes dienas speciālizlaidums - latviešu mātes

Tuvojoties Mātes dienas svinībām un koncertiem, aizdomājos par to, kādas esam mēs - latviešu mātes un kas mums raksturīgs.

Es ļoti mīlu savu mammu, bet viņa varbūt nebija tipiskākā latviešu māte. Mana tante? Nē, arī īsti ne, viņa kā pensionēta ārste bija vistipiskākā karjeras sieviete. Vislabākais piemērs tipiskai latviešu mātei ir kāda jauna, mana vecuma sieviete, ko nejauši satiku kādā ģimeņu pasākumā. Jau uzreiz ievēroju, cik kārtīgi viņa ģērbusies, cik viss tīrs un saskaņots. Neuzkrītošas, bēšu toņu drēbes un pieskaņots akcents - zeltīta kaklarota. Blondi mati, ieveidoti un nesen krāsoti. Abas meitenītes kārtīgi saģērbtas, viss smuki, neliela vecuma starpība, pa vidu pasākumam mazo vēl nolika pagulēt pusdienlaiku. Viņa bija atnesusu pašceptu riektu kūku un vēl sevi noniecināja, ka viņai, atšķirībā no māsas, kas organizēja pasākumu, izdevusies šķidra kūka (bija izcili skaista un garšīga, ieguldīts liels darbs). Pasākuma laikā viena mazā meitenīte sāka vārtīties pazemi un pēkšņi dzirdēju, kā aiz sētas šīs sievietes vīrs uz atvadām uzpīpināja auto tauri. Viņi aizbrauca. Viņai neizturēja nervi.

No šī empīriskā piemēra var atvasināt teoriju par latviešu māšu (vai mātu, ai ai ai nezinu, mana māte latviešu valodas skolotāja man pārmestu, ai sliktā meita). 

Tātad latviešu māte ir:

1) strādīga;
2) vēlas bērnus un rūpējas par tiem;
3) gatava uzņemties grūtības;
4) ciena citus cilvēkus un nevēlas viņus traucēt;
5) perfekcioniste (vairāk vai mazāk);
6) piedzīvo lielu iekšējo spriedzi.

Nezinu par citām tautībām. Vēl zinu, ka latviešu mātēm ir būtiska bērnu izglītība un neformālās aktivitātes.

Mātes dienas koncertā jutīšos kā netipiska latviešu māte. Bet ļoti ceru kādu dienu būt īsta latviešu māte.