07.05 10:00-15:30
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 3
Pēc laulībām dziedātājs Mārtiņš Ruskis ar savu sievu Žaneti kļuvuši par Kanteru ģimeni un šobrīd arī audzina dēliņu Sebastianu.
Žanete Kantere norāda, ka trīs gadus ilgajā laulībā iemācījušies viens otram labāk pieslīpēties un piezemēt savu ego, kam piebalso Mārtiņš, sakot, ka tiem, kuri apgalvo, ka pēc laulībām nekas nemainās, nav taisnība. “Tu esi izvēlējies un tevi ir jāmēģina. Tās vairs nav drauga un draudzenes attiecības, kurās vari kādā dienā paņemt savu čemodāniņu un aiziet. Ir jāmeklē kompromisi,” teic Mārtiņš, sakot, ka tagad kompromisu meklēšana abiem ar Žaneti jau vedas aizvien labāk un labāk.
Dēls licis kļūt pieaugušiem
Izmaiņas abu dzīvē nesušas ne tikai laulības, bet arī dēliņš Sebastians, jo, kā norāda dziedātājs, cilvēks pa īstam pieaug tikai tad, kad viņam piedzimst bērns, jo daudzas lietas kļūst nebūtiskas. “Mainās pirkumi, tu tendējies uz kaut ko citu,” stāsta Sebastiana tētis, sakot, ka savā būtībā vari turpināt būt bērnišķīgāks, rotaļāties, taču tajā pašā laikā esi pieaugušāks, jo vari turpināt nodarboties ar mūziku, taču vienlaikus arī obligāti jābūt darbam, kas sniedz garantu. Mārtiņš: “Tu nevari pateikt bērnam, ka šodien nesanāks, jo šomēnes nav bijuši koncerti. Divatā vēl kaut kā var tikt galā, bet tiklīdz ir bērns, ir lielāka atbildība un pašam jākļūst atbildīgākam.”
Kanteru ģimene atzīst, ka sarežģītākie pēc Sebastiana piedzimšanas bijuši pirmie trīs mēneši, taču abi mēģinājuši aprast ar jauno lomu, pamazām uzaudzēt sev biezāku ādu un raksturu.
Audzināt dēlu par draugu
Pats Mārtiņš audzis bez tēva, tāpēc atzīst, ka nezina, kā ir tad, ja ir tētis. Pats viņš dēla audzināšanā vadās pēc sajūtām, cenšoties dēlu izaudzināt kā savu draugu. “Es negribu, lai viņš mani uztver kā nenormāli bargu tēti, kuram nevar piezvanīt un pateikt, ka ir ziepes. Es gribu, lai viņš izaugot var man piezvanīt un parunāties kā ar savējo čomu,” par tēva un dēla attiecībām stāsta Mārtiņš, piebilstot, ka mēģina veidot attiecības tā, lai Sebastians ar viņu kopā justos labi, droši un vēlētos būt kopā ar savu tēti.
Viņš arī novērojis, ka cilvēki mēdz teikt, ka nejūtas gatavi bērnam, tāpēc gaidīs, kad būs gatavi. "Tu nevari tam būt gatavs! Galvenais ir ļauties, nevis vadīties strikti pēc grāmatām, jo tad nenoķer no procesa kaifu!" uzsver Mārtiņš.
Abi vecāki dēlam novēl būt laimīgam un justies labi neatkarīgi no izvēlētās nākotnes profesijas, cerot, ka sajutīs, par ko Sebastians vēlētos kļūt, lai varētu viņam palīdzēt virzīties uz mērķi kā to savulaik darījusi Mārtiņa mamma.