Mans atradums kustību priekam

Mans atradums kustību priekam

28. Nov 2012, 13:55 princesemince princesemince

Padalīšos, lai tās, kuras vēl meklē, apstājas un padomā – kas zina, varbūt noderēs :)

Nekad tā īpaši tālu no sporta neesmu bijusi, ar kaut ko allaž esmu nodarbojusies savam sirds priekam, tikai pēdējos 10 gados esmu piedzīvojusi vairākkārtējas pārmaiņas savā dzīvē – dzīvesvietu, darbavietu, arī ģimenes stāvokļa pārmaiņas. Tad nu šī visa rezultātā nesanāca nekam tā ilgstoši pieķerties, jo nekur tā pamatīgi nebiju „nobāzējusies”, allaž no jauna meklēju iespējas laika un ģeogrāfiskā ziņā, atrastās tikpat ātri nācās pamest, jo sagadījās kārtējās jaunās pārmaiņas dzīvē.

Kopš 2007.gada nogales sākās manas lielākās dzīves pārmaiņas, tās bija gana straujas, ka tā arī nepaspēju atrast piemērotu sporta veidu, kas būtu pieejams laika vai atrašanās vietas dēļ. Pa vidu līdz šim esmu piedzīvojusi arī grūtniecību, un nu jau 3 gadus un 8 mēnešus mūsu ģimenē aug ļoti kustīgs un emocijām pārbagāts puika. Kā jau lielākā daļa sieviešu, pēc dzemdībām piedzīvoju muguras sāpēs, kuras, sākot no bērna 3 mēnešu vecuma, centos samazināt ar regulāriem muguras masāžas apmeklējumiem. Viens no sāpju iemesliem bija strauji augošais bērna svars, tāpat arī mans pietiekoši lielais liekais svars, kurš bija jau pirms grūtniecības, bet bija vēl kāds iemesls – kopumā nepareizas fiziskās aktivitātes. Jā, fiziski aktīva biju visu laiku, kā lai tāda nebūtu ar mazu bērnu, taču kustības nebija pareizas to veida un intensitātes dēļ.

Kad bērns pagājušā gadā uzsāka bērnudārza gaitas, vēlējos atrast kādas regulāras un sev tīkamas sporta nodarbības, jo nu jau skaidri zinu, ka tuvākajos gados nekādas būtiskās izmaiņas manā dzīvē nav gaidāmas, taču piedāvājums esošajās konkrēto pakalpojumu sniegšanas vietās bija tikai vakara stundās, kas man nebija ērti, jo tad mana mājsaimnieces slodze ir vislielākā, laika ir vismazāk. Šogad augustā atradu patīkamu piedāvājumu nodarboties ar jogu dienas vidū, kas man šķita ļoti ērti un pieejami. Protams, tas bija bijis pieejams arī iepriekš, tikai šī informācija pie manis nebija atnākusi. Laikam jau viss notiek tad, kad tam jānotiek, jo mana šī brīža lielākā sāpe bija, ka muguras sāpes, pat ar visu regulāro masāžu, nepāriet, kā arī pēdējo gadu nepareizo kustību rezultātā biju kļuvusi galīgi stīva, lai gan vēl 5 gadus atpakaļ „tiltiņu” un „špagatu” varēju uztaisīt viegli, bez piepūles un iesildīšanās, neskatoties uz manu pietiekamo svara bagāžu. Šo piecu gadu laikā biju "nodzīvojusies" līdz tam, ka mugura sāka sāpēt pat pie kurpju aiztaisīšanas, nerunājot par tādu ekstrēmu vingrojumu veikšanu kā augstākminētie.

Septembrī uzsāku apmeklēt Hatha jogu. Par šo jogas veidu atrodamā informācija vēsta, ka „hatha joga ir fizisku vingrojumu kopums, kas palīdz pilnveidot ķermeni, attīsta intelektu, uzlabo veselību, ļauj sajust prieku un laimi”. Tāpat tā:

  • nodrošina mugurkaula lokanību, muskuļu elastību, toksīnu izvadīšanu,
  • iemāca pareizi elpot,
  • uzlabo koncentrēšanās spēju, limfatisko sistēmu un vielmaiņu,
  • normalizē gremošanas sistēmas darbību, asins cirkulāciju un asinsspiedienu,
  • palīdz cīnīties ar stresu un tā sekām,
  • māca pozitīvi domāt un dzīvot,
  • nostiprina un nomierina nervu sistēmu,
  •  padara cilvēku gan ārēji, gan iekšēji skaistu.

Lai arī šajā stāstā norādu, ka man ir liekā svara bagāža, pēc būtības apziņas līmenī diskomfortu man tas nerada, vismaz ne vairs pēdējos gados, jo agrāk to tiešām ļoti pārdzīvoju, taču pārdzīvošana man traucēja dzīvot laimīgu dzīvi. Kopumā arī mans veselības stāvoklis vērtējams kā ļoti labs, tikai esmu emocionāla un bieži nonākusi pie tā, ka jūtos kaut kā neiederīga konkrētā vietā un laikā, lai gan pati savu dzīvi apzināti esmu veidojusi, nekas nav noticis pats no sevis un tāpat vien, savus nospraustos mērķus allaž esmu sasniegusi. No otras puses – kam gan negadās reizēm padusmoties uz sevi :)

Tajā, ko zināju par jogu, bija, ka viss notiek caur lēnām kustībām, kas manā šī brīža situācijā bija ļoti piemēroti, mans mērķis bija atgūt savu lokanību un samazināt muguras sāpes, kas viennozīmīgi bija sasniedzams. Rezultātā esmu ieguvusi daudz vairāk šo dažu mēnešu laikā, kopš esmu uzsākusi apmeklēt jogu divas reizes nedēļā. Man ir samazinājušas, praktiski jau pazudušas muguras sāpes (muguras masāžu vairs neapmeklēju, kopš jogošanas uzsākšanas), esmu arī atguvusi lokanību, un ar katru jogošanas reizi jūtos arvien spēcīgāka, neskatoties, ka sākumā šķita „ārprāts, kas ar mani notiek, kāpēc to nevaru izdarīt?!”. Nejūtos tik lokana kā agrāk, gadus 10-15 atpakaļ, taču progress ir pietiekoši ievērojams. Kopš pirmo diētu izmēģināšanas 18 gadu vecumā (jo nez kādēļ tieši šajā vecumā mani piemeklēja "atklāsme", ka meitenes ar celulītu dzīvē neko nesasniedz) līdz šim regulāri mocījos ar vēdera pūšanos, kā smējos, Espumisan bija mans labākais draugs, kurš līdzi bija visur un vienmēr. Tagad vairs to neiegādājos, jo nav nepieciešamības. Tāpat uzlabojies nakts miegs, pati kopumā esmu kļuvusi mierīgāka un priekpilnāka. Šeit gan liela loma ir arī vairākiem ar mūsu bērnu saistītajiem jautājumiem, tāpat citiem pēdējā laikā iegūtajiem situāciju risinājumiem, bet vairs jau neviens nepateiks, kas bija pirmais. Kas ir ļoti būtiski – agrāk šņaukājos 11 mēnešus gadā, loģiski, biju pieradusi pie tā, no mazotnes bija „iepotēts”, ka man ir hroniskās iesnas, bet nu iesnu vairs nav. Patiesībā pēdējā pusotrā mēnesī esmu pamanījusi, ka oža kļuvusi spēcīgāka, daudz vairāk izjūtu dažādus aromātus – tikpat kā atvērusies jauna pasaule, jo iepriekš rudens, ziemas, pavasara laikā deguns bija ciet, tādēļ nemaz nezināju, kā smaržo aukstais gadalaiks. Vēl jūtu, ka uzlabojas stāja, jo pareizākas elpošanas rezultātā nedaudz ir sajūta, it kā es būtu ietērpta korsetē, ķermenis šķiet „saturīgāks”. Viennozīmīgi ieguvums ir iespēja pabūt vienatnē ar sevi (cik tas iespējams, atrodoties vienā telpā ar citiem cilvēkiem, kas nav ģimenes locekļi), ieklausīties savās sajūtās, izjust savu ķermeni daudz savādāk nekā tas iespējams mājas vidē, piemēram, kamēr mazulis guļ.

Visas izmaiņas ķermenī ir ļoti, ļoti ātras, jo patiesībā es taču jogu apmeklēju vēl pavisam neilgu laiciņu. Ņemot vērā, ka vingrojot nav sajūtas, ka būtu grūti, vai arī „lai šis vingrojums ātrāk beidzas”, kas nereti piemeklē aktīvajās fitnesa nodarbībās, es ar lielu interesi gaidu, kādas vēl lielās izmaiņas piedzīvošu savā veselībā, jo šo nodarbi noteikti nevēlos pamest! Ja godīgi, nekad nebūtu iedomājusies, ka pareiza elpošana cilvēka ķermenim spēj dot tik daudz.

Attēls no http://livestressfree.info/Yoga-Poses.html

princesemince princesemince 29. Nov 2012, 09:10

Es pieļauju, ka pēc laika, kad pamatpozas apgūtas kopā ar prasmīgu treneri, kad saprasta elpošana, jogu mierīgi var praktizēt arī mājās, bet sākumam noteikti ieteiktu atrast kādu, kurš pamāca. Jā, elpošana šajā visā ir galvenā, pie nepareizas elpošanas vai pie savu spēju pārvērtēšanas gan var dažkārt sastapties ar pēcsāpēm 😀 Sākumā, dzīvojot pagātnē un atmiņās, kā es ko spēju izdarīt, mazliet pārvērtēju sevi, bet tad (pieļauju, arī pateicoties jogai) labāk iemācījos būt tagadnē, saprast, kas tad ir manas reālās nevis iedomātās iespējas, sāpes (arī tās, ar kurām centos sadzīvot) pamazām ir atstājušās.

maijbite maijbite 28. Nov 2012, 20:20

Paldies par rakstu arī no manas puses, jo nupat sāku domāt, ko darīt ar savu sāpošo muguru. 😀 Tas, ka vajadzīgajā brīdī nāk vajadzīgā informācija ir tiesa. Pēc raksta izlasīšanas sāku meklēt informāciju par Hatha jogu, pēc tam ienāca kolēģe, kura teica, ka viņai ir bijusī klasesbiedrene, kas pasniedz jogu - vai nevēlos kādreiz aiziet ?