Mans aizejošā gada kopsavilkums

Katrs gads ir ar kaut ko ļoti īpašs. Parasti diena nomaina dienu un gads gadu un tā pa īstam nemaz nav laika atskatīties atpakaļ.  Bet laikam tomēr ir vērts…

Tad nu tā , paņemu krūzīti karstas tējas , istabā ir vēl krēsla. Visi guļ un man ir brītiņš tikai sev un iespēja pakavēties atmiņās.

2014. gads iesākās kā visi gadi. Janvāris parasti ir mēnesis, kad sāku skaitīt dienas līdz pirmajiem sēšanas darbiem.  Jau vairāku gadu garumā esmu iesākusi savā ikdienas dienasgrāmatā rakstīt darbus un mērķus, kurus gribu sasniegt šajā gadā. Ambiciozi , jā piekrītu, bet tas strādā, jo augstāki mērķi, jo labāki rezultāti.

Šogad beidzot esmu panākusi, ka manā ciematā ir pieslēgts ielu apgaismojums un bērniem uz skolu un dārziņu nav jāiet pa tumsu.. Kopā ar ļoti jauku jauno māmiņu uzrakstījām un iesniedzām pirmo projektu sporta un bērnu laukuma finansējumam. Kopā ar citiem iedzīvotājiem veidojam novada  iedzīvotāju padomi, lai palīdzētu arī citām novada aizmirstajām vietām.  Uz šo mērķu realizēšanu spītīgi gāju ne vienu vien gadu, bet šis gads paliks atmiņā tieši ar to, ka viss ko esmu plānojusi beidzot ir piepildījies.

Pavisam negaidīti februārī saņēmu piedāvājumu doties ceļojumā. Es nemīlu ceļot, vēl jo vairāk ilgāku laiku būt prom no mājas. Bet te pieteicās braukt man līdz mana draudzene un manas atrunas par valodas barjeru un topogrāfisko idiotismu beidzās ar to, ka aprīlī lidoju uz Turciju.

Tagad atceroties šo ceļojumu, es ieslīgstu patīkamās atmiņās un domās atrodos tur. Tas bija, kas ļoti skaists un  īpašs. Man beidzot bija laiks padomāt par sevi, pārdomāt dzīvi un vienkārši izbaudīt jaunas izjūtas.

Jāņu laiks nāca ar jauniem pārsteigumiem, jo uzzināju, ka mūsu  ģimeni papildinās vēl divi mazulīši. Mazajam Gustiņam būs brālītis un manam lielajam dēlam būs maza meitiņa.

Šis gads paliks atmiņā arī ar to, ka mazā Katrīne Keita ir pārkāpusi to neredzamo robežu no mazuļa uz pirmskolnieci. Viņa ir sākusi lasīt. Viņas pārdomas un secinājumi par vienu, otru dzīves situāciju laiku pa laikam liek man izbrīnīties. Skumji, jo saprotu, ka mana mazulīte pieaug un  nebūs ilgi jāgaida, kad viņa jau pati būs māmiņa, kā mana mazā lellīte, tagad Gustiņa māmiņa.

Decembri vienmēr esmu uzskatījusi par brīnumu laiku un tā tas ir arī šogad. Pasaulē ir nākusi maza saulīte, mana mazmeitiņa Karlīnīte.  Mazā princesīte nu jau ir mājās un visu mīlēta un lutināta ar izbrīnu vēro šo pasauli.

Visu šo gadu kopā ar mani par maniem sasniegumiem priecājās māmiņu klubs un  meitenes, kas bija blakus gan priecīgākos, gan bēdīgākos brīžos.  Man patīk atmosfēra, kas te valda un noderīgā informācija kuru te smeļos. Un ir tik patīkami, kad dienā, ka kaut kas īsti neiet, atver mīļo mājas lapu un tur tu esi saņēmusi kādu jauku balviņu. Es gribu teikt, ka māmiņu klubs man ir palīdzējis iemācīties sasniegt kaut nelielus , bet noteiktus mērķus .  Nav svarīgs balvas vai novērtējuma lielums, svarīga ir ideja un spēja to realizēt. Tās ir iemesls, kāpēc es esmu te un esmu kopā ar māmiņu klubu šajā gadā , gadu atpakaļ un būšu ar to kopā arī nākošajā gadā. Lai Jums jauki ziemassvētki un laimes pilns jaunais gads.