Mans Ahileja papēdis

27. Oct 2015, 19:37

sandux

Budžets! Bēgļi! Reemigrācija!

Jāsteidzas! Dod! Kur? Vajadzēja jau vakar!

E-klase! Pirmā klase! Mājasdarbi! Sapulces! Kā? Ko? Tērpu! Naudu!

Mammamammamammamamma! Bērnudārzs! Adaptācija! Bez mānekļa! Pašam jādzer! Jāēd! Jāguļ! Jāstaigā! Uz podiņu!

Ko vilkt? Nekas neder! Kad gulēt? Nav laika sev, nav laika nekam! Vai tas reiz beigsies?!

Tāds ir mans rudens. Esmu divu bērnu mamma - meita septembrī sāka iet skolā, mazais bērns, kuram, atgriežoties darbā, bija gandrīz gads un četri mēneši, šonedēļ sāk bērnudārza adaptācijas periodu. Tam visam "kronis" ir jauns darbs.

Liekas, ka tik aizņemta un noslogota kā tagad neesmu bijusi nekad. Agra celšanās, meitas vešana uz skolu, skriešana uz darbu, skriešana mājās, mācīšanās ar meitu. Vakariņu taisīšana, vēl arī mazulis, ko pa dienu pieskata vīrs vai vecāmāte un kurš tūlīt ies bērnudārzā. Laika sev - nulle ar mīnus zīmi. Un tam pa vidu - fū, jāseko sev, tam, ko ēdu, jo vēl ir atlicis liekais svars, ko ieguvu grūtniecības laikā. Cik? Ja rēķina "smalki", tad 10 kg, ja tā "pa lielam", tad 6. Gadu sāku ar vairāk nekā 70 kg svaru, to pakāpeniski samazināju, bet šobrīd (zināmā mērā stresa dēļ) esmu atkal 3 kg pieaudzējusi.

Esmu 166 cm gara un nu sveru stabilus 68 kg. Un es šo svaru ne tikai redzu, bet arī jūtu. Vakaros sāp kājas un mugura. Un trakākais, ka neder manas pirmsgrūtniecības drēbes. Jaunas negribu pirkt, jo plānoju tievēt. Tā nu lavierēju...

Zinu, ka notievēt varu, tikai man nepieciešama supervīzija un plāns, pie kā pieturēties. Ar ūdens dzeršanu problēmu nav, bet vakara pieēšanās gan... Labāk paklusēšu. Ja būs uztura plāns, tad pie tā pieturēšos.