Mans 2015. gads

Aiz loga sniegs klāj zemi un kavējoties atmiņās pārlieku atmiņās visus 2015. gada notikumus. Gads patiesi bagāts notikumiem  un arī nākošais solās būt tik pat notikumiem bagāts. Šis gads man bija laiks, kad esmu daudz iemācījusies un ieguvusi nenovērtējamu pieredzi. Man ir bijusi iespēja iepazīties ar vienreizējiem cilvēkiem un vilties cilvēkos, kurus likās ka pazīstu .

Bet te es esmu pārliecināta, ka ir vietā teiciens.

TAS KAS MANI NENOGALINA, PADARA MANI TIKAI STIPRĀKU. Un tātad noteiktie notikumi man tika doti kā kārtējais dzīves pārbaudījums.

Gads sākās ar kādu ļoti sen lolotu notikumu, mums izdevās organizēt pirmo konferenci, kas nepieciešama profesionālu iemaņu un zināšanu pilnveidošanai. Šo tradīciju mēs turpināsim un nu jau nav aiz kalniem nākošais.

Pavisam īpašs notikums man bija projekts “Minkāns grib dejot”, kad es kopā ar domubiedriem meklējām iespēju sagādāt jaunus tautas tērpus mazajiem dejotājiem.  Tas bija vienreizējs gandarījums un īpašas izjūtas, kad skatījos deju svētku uzvedumu Daugavas stadionā. 

Augustā mēs viesojāmies Norvēģijā . Un man jāatzīst, ka visur ir labi, kur mēs neesam. Pēdējās dienās, es nevarēju sagaidīt, kad atgriezīšos mājās un mana mazā meitiņa arī. Es kārtējo reizi pārliecienājos, ka manas mājas ir Latvijā un es atradīšu ko šeit darīt, lai man nenāktos doties laimes meklējumos uz citu valsti.

Bijām izbraukuši uz Dinezauru parku un Delfināriju,

Mēs pavadījām ļoti jauku dienu kopā ar ģimeni un es  atkal pārliecinājos, ka man ir vienreizējs vīrs uz kuru es varu paļauties un mums kopā ir ļoti labi.

Pirmais septembris un mazā Katrīne devas uz pirmo klasi. Viņa pa šo gadu ir tik ļoti izaugusi. Mums patīk skola un patīk mācīties un tas mani ļoti priecē. Mazais Gustiņš  ar katru dienu paliek pieaugušāks un saprātīgāks. Viņš veiksmīgi ir ticis gala ar podiņmācību un drīz varēs doties uz dārziņu.

Gada beigas man bija pārdomu pilnas un ļoti pamācošas, jo ciemošanās pie cilvēkiem, kas ziemassvētkus pavada vieni, deva man iespēju pārvērtēt prioritātes un apzināties, cik patiesībā es esmu bagāta.

Es ļoti mīlu ziemassvētkus un ticu, ka ja mēs paši ticam brīnumiem, tad mūsu spēkos ir šādu brīnumu radīt un dot citiem un ja tu dod, tev tiek dots pretī.

Man ļoti vienmēr ir gribējies izmēģināt kādu mikropigmentācijas procedūru un , kad Māmiņu klubā tika izsludināts konkurss  arī es pieteicos. Konkursā uzvarēja cita māmiņa, nospriedu, ka tātad tai māmiņai tas bija vairāk nepieciešams kā man un par to aizmirsu. Pēc nepilnas nedēļas saņēmu e-pastu, kurā balva tika piešķirta man, jo iepriekšējā uzvarētāja gaidīja mazulīti un balvu nevarēja izmantot. Tad nu tā, savu ziemassvētku dāvanu, kas nāca kā brīnums, esmu saņēmusi .

Ir pavadīts notikumiem bagāts gads un mans jaunā gada kalendārs ir aizpildīts jau līdz oktobrim. Es esmu atradusi to ceļu, kuru ejot gūstu daudz jaunu zināšanu, gandarījuma un varu palīdzēt citiem cilvēkiem un tas ir galvenais šī gada notikums.