Manas eglītes stāsts

Es nevaru iedomāties ziemassvētkus bez zaļas smaržīgas eglītes. Katru gadu īpaši piedomāju pie rotājumiem un krāsām kādas vēlos redzēt savā eglītē. Nu jau vairākus gadus savu eglīti greznoju baltu ar sudraba krāsu, bet akcenti ir zaļi. Katru gadu manu eglīti papildina viens eņģelītis un kāda jauna, īpaša mantiņa. 

Šīs krāsas man liekas ka ir ļoti īpašas un ļoti greznas, tapēc esmu nolēmusi eglīti papildināt katru gadu, lai tās rota kļūst arvien krāšņāka un katra rotiņa man par kaut ko īpašu atgādinātu. Šogad tās rotu papildināja vairākas man ļoti īpašas rotiņas. 

Šī rotiņa atbrauca no Čehijas un es to saņēmu ziemassvētku dāvanā. Tas ir roku darbs un īpaša dāvana no īpaša man cilvēka.

Bet šī rotiņa uz jauno gadu ir atbraukusi no Austrijas. 

Bet īpašs stāsts ir par šī gada enģelīti, kas tagad rotājas manā eglītē. Šādam eņģelītim manā eglītē bija lemts nonākt jau trīs gadus atpakaļ, kad mana kolēģe Dace to man pasniedza kā ziemassvētku dāvanu. Bet tajā pašā dienā mana lielā meita nokļuva slimnīcā, viņa gaidīja mazo Gustaviņu. Kolēģē labi pazīst Kristiānu un lūdza viņai uzdāvināt šo eņģelīti, lai tas sargā mazo bērniņu. Tagad Gustiņa eglīti jau trešo gadu rotā viņa eņģelītis.

Es ļoti sen vēlējos rotāt eglītes galotnīti ar eņģelīti un tādu šogad beidzot atradu. Kad eglīte tika ienesta mājā šis eņģelītis bija pirmais, kas izrotāja mūsu eglīti.

Tagad mūsu zaļā skaistule izrotāta mūs priecēs vēl vismaz pāris nedēļas, bet es paskatoties uz to, aizkavēju skatu te pie vienas rotiņas, te pie otras un atceros tās stāstu un cilvēku kas man to dāvājis.