Manas dārza dienas un nedienas

Kādu brītiņu biju pazudusi. Tas ir saistīts ar daudzām un dažādām aktivitātēm, to starp arī ar cīņu ar nezālēm. Tām šogad pieteicu karu, un katru nedēļu raujos tā, ka muguru nevar atliekt. Bet tagad par visu sīkāk.

Pie mums šogad būs ābolu gads. Tā kā manas ābeles ir vismaz piecus metrus augstas, ābolu retināšana nav priekš manis.

Līdz ar to gaidīšu Jūsu pieteikumus uz āboliem.

 Nosalušas ir arī abas ūdensrozes, kas visus gadus ļoti labi ziemoja dīķītī. Bet tas viss ir labojams. Ar ko arī nodarbojos. 

Mana lielākā nelaime ir baltais vītenis ( Ipomeja), kas ieradies pie manis no kaimiņiem. Jo vairāk ravē, jo labāk aug. Cīņā tika likts arī Raundaps.
http://www.vaad.gov.lv/files/tblaal_pamatdati/261/markejums/raundapsklasiks2.3.kl.1.pdf

Visas citas nezāles iznīkst, bet šis nedraugs aug. Protams aizmirsu piebilst, ka Raundaps tiek izmantots tikai vietās, kur netiek audzētas ēdamās kultūras.

Ar katru gadu manas dobes man rada arvien mazāk problēmu, jo saaug krūmiņi un daudzgadīgās puķes, tagad mēģinu visu pārvietot tā, lai katrā gadalaikā dobē kaut kas ziedētu.

 Gadu atpakaļ ziemas aukstumā ļoti cieta iepriekšējo saimnieku kadiķis, bija doma, ka viņš ir nosalis, Apaudzēju viņu ar Saldo mīlu un kadiķim ir dota otra dzīva . Un šogad pamanīju, ka kadiķa zaru galiņi un galotne krāsojas zaļa. Tāpēc ne vienmēr visu uzreiz vajadzētu izraut no dobes.

Esmu palikusi bez etiķkoka, tie pie mums nosaluši visiem. Tagad meklēju alternatīvu, lai vieta nepaliek tukša. 

Tagad īsumā par to, kas notiek dārzeņu dārzā. Par bietēm un burkāniem runājot, ko sēju ar lentām, teikšu tā, bietes uzdīga nevienmērīgi un tās nācās piestādīt.
Par burkāniem, ravējot dobi pie sevis nodomāju, ka kaut kam tādam ir jāiziet cauri, lai nesētu burkānus. Es to daru katru otro gadu, jo nezāles parasti aug ātrāk nekā burkāni un tad sēdi un meditē pie tās dobes.

Maisos stādītie tomātiņi un paprika aug labi, bet gurķu pirmos stādus nosaldēju, bet sēklas nekādi negribēja dīgt, tāpēc nopirku stādus tirgū un sastādīju. Skatīsimies, kas notiks.

 Par puķu sēšanu dārzā gribu piebilst, ka šogad viss dīkst  ļoti lēni. Zeme tomēr ir ļoti auksta. 
Esmu izmēģinājusi jaunu sistēmu puķu podu laistīšanā. Vēlāk pievienošu arī bildes, bet īsumā princips pavisam vienkāršs. Noskatījos video, kur tiek stāstīts par to, ka pie katra tomāta var ierakt plastmasas pudeli ar vieglu mēslojuma ūdeni. Iedomājos pamēģināt, jo ticības nebija nekādas. Tā kā es mājā no darba esmu vēlu, bet puķu podi izžūst ļoti ātri, bija vajadzīgs risinājums, jo tāpat laistot viss ūdens iztek pa poda apakšu. 
Ņemu plastmasas minerālūdens ( mazo)  pudelīti, pieleju ar šķidrumu. Iepriekš poda vienā malā izveidoju bedrīti, lai pudele turētos un būtu tuvāk saknēm, tad apgriežu apkārt ar kakliņu uz leju un ieskrūvēju to podā. Man par izbrīnu ūdens patiesi ļoti lēnām sūcās podā un nelīs pa poda apakšu. Tā kā šis laistīšanas veids ir sevi attaisnojis, IESAKU IZMĒĢINĀT. Zeme pudeles kakliņā izveido tādu kā korķi un ūdens ļoti lēnām iztek no pudeles.