Manai dārgajai Latvijai

Latvija- tā ir zeme, kurā es dzīvoju, augu, mācījos un strādāju. Šeit katra vieta raisa manī apbrīnu un pārdomas. Latvijā ir skaista daba. Pavasarī tā kokiem uzvelk zaļu pumpuru segu. Vasarā ietērpta zaļā lapu kleitā. Rudenī tā iepinas lapu zeltā, bet ziemā baltās un dziļās kupenās. Caur Latviju vijas simtiem upju. Vispazīstamākās ir Venta, Gauja, Lielupe un Daugava. Latvija var lepoties ar savu ūdenskritumu, kas atrodas Kuldīgā. Manu dzimteni saudzīgi apskauj mežu sili, kuros tik ļoti patīk ogot, sēņot un izsmaržot viršu saldo smaržu. Nekur nav tik biezas un skaistas miglas novembra dienās. Tā saudzīgi apklāj kailos laukus un klusi ieaijā zemi ziemas miegā. Manas dzimtenes ezeri, kā zilas pogas laiski gozējas lauku zaļumā. Latvijā dzīvo ļoti strādīgi un sīksti cilvēki, kuri spītējot visām ekonomiskajām krīzēm dzied un dejo dziesmu svētkos. Es mīlu savu dzimteni- Latviju!

 Novēlu Latvijai un latviešiem sportisku entuziasmu it visā, ko darām. Augt, attīstīties un neapstāties pie padarītā. Daudz laimes dzimšanas dienā, Latvija!

Mums ticis viszilākais ezers

Un rudākais rudzu lauks.

Visbaltākā bērzu birze,

Vismelnākais rupjmaizes klaips.

Un tieši Latvijai ticis

Vissvētākais debesu jums,

Jo savu visskaistāko zemi

Dievs ir atdevis mums.

/L. Vāczemnieks/

(Dēliņa apsveikums Latvijai)