Mana labsajūtas formula.

Esmu svaigi izcepta mammai, nu jau mammas lomā 5 mēneši būs. Laiks ir paskrējis gana ātri, dienas paiet nemanot, drīz jau būs jaatsāk darba gaitas, par kurām vēl negribu domāt, jo priekšā vēl gads. 

Pa šiem 5 mēnešiem esmu iegājusi jau dienas režīmā, ka viss šķiet tīrais sīkums un viss ir pārvarams. Esmu atradusi sevi, un tā tik turpināt. Sākumā šķita nereāli kaut ko darīt papildus bērnam, papildus ģimenes dzīvei. Tomēr viss pats sakārtojās tā, ka varu atvēlēt vai salikt visu tā, ka ir laiks sev, savām vēlmēm, bet vēl ir ko pilnveidot un augt.

Mana labsajūtas formula ir rokdarbi un 1x nedēļā (sestdienā) došanās uz skolu. Sanācis tā, ka sestdienā vīrs paliek mājās ar mūsu mazo ķiparu, bet mamma dodas uz skolu studēt. No vienas puses papildus pienākums, lekcijas, mājas darbi, bet no otras puses, tas ir kaut kas mans, brīdis, kad varu iziet no mājas. Uzkrāsoties, savest sevi kārtībā un doties. Ideāli, tu saņem sava  veida enerģijas lādiņus, jo skolā ir meitenes, kuras uzlādē, ar kurām vienīgā diena ir sestdiena, kad vari satikt un aprunāties. Super. Divi vienā. Paldies cilvēkiem, kuri pierunāja neņemt akadēmisko. Šobrīd savu izvēli nenožēloju. Studijas neļauj sevi žēlot, ieslīgt depresijā vai pazust. Tas sniedz atbalstu, motivāciju un pat gribasspēku. Priecājos, ka viss sakritis tieši šādi. Nevaru sagaidīt vien sestdienas, kad varēšu iziet, bet nav tā, ka gribas tikai studēt. Mājās paliek vīrs un dēliņš, pie kuriem gribas palikt un pavadīt dienu kopā, bet pagaidām kopīgā diena ir svētdiena. Un kā jau smejos, sestdiena pieder tēvam un dēlam. Paldies vīram, ka viņš tiek ar visu gala un nav aizlaidies no pienākumiem. :)

Otrs mazais ikdienas knifiņš, kas sniedz labsajūtu, ir rokdarbi. Ļoti patīk pie tv adīt, vai tamborēt vai kaut ko ar pērlēm. Mājās jau ir pilns ar visādiem sīkumiem, pērlēm, pērļu instrumentiem, dzijām, visa veida adatām, nu jau skapis tiek papildināts ar audumiem, jo rokas grib iemēģināt šūt, bet ir nepieciešama šujmašīna. Tad nu ir plāns, ideja tuvākai nākotnei, kamēr mazais ir mazs. Dienas noslogojumā atrodu brīdi adīt vai tamborēt, kas nu ir iesākts. Šobrīd ir divi iesākti darbiņi, viens sākumā stadijā, un vēl un vēl... Smējos, laika man nav, lai varētu visu pabeigt, izdarīt :) Viens darbiņš tiek darīts skolā, jo ir brīži, kad lekciju laikā nāk miegs un vienīgais veids, kā noturēt acis vaļā ir adīt, bet nav tik traki, jo mazais ļauj pa nakti gulēt  un pats arī guļ.:) Otrs darbiņš atrodas pie gultas, lai ir pa rokai. Bieži adu, kad mazais ir paēdis un rotaļājas turpat gultā un varu mierīgi kādas rindas paadīt. Vismaz relaksēšanās dienas gaitā. Mani rokdarbi nomierina, ļauj aizmirst ikdienas rūpes un atslēgt prātu no visa. Pat izadot tikai 2 vai 3 rindiņas. 

Šāda formula ļauj ieelpot un sajusties emocionāli labi.