Mana dienasgrāmata: otrās dienas novērojumi

Tā kā pirmās manas pārdomas izlasīt nevarēsiet, tad secinājumiem un mazam ieskatam.

Dažādu iemeslu dēļ nolēmu pamēģināt mainīt savus ēšanas ieradumus.

Pirmie secinājumi.

• Zaļā tēja man negaršo, bet kopā ar ko saldu varu to iedzert pat bez cukura. Tātad atteicos no cukura dubultdevas.
• Ierobežoju sāls daudzumu., pilnībā no sāls atteikties neesmu gatava.
• Ūdeni var iedzert daudz, ja tas ir glāzē, par krūzē ielietu ūdeni aizmirstu.

Pirmajā vakarā secināju, ka bez ēšanas pilnībā iztikt nevaru, tapēc vakariņu porciju samazināju uz 2/3. 

Nu jau aiz muguras otra diena. 

Tā kā manā diētas plānā teikts, ka varu dzert kefīru 1%, secināju, ka mūsu veikalos tādu nopirkt nevar. Nolēmu neieciklēties sīkumos un turpināt iesākto nemēģinot sevi lauzt vai spīdzināt.

Tad nu tā, rīts sākās ar ūdens glāzi, kad tiku Rīgā sapratu, ka bez kafijas nepamodīšos, jā aizmirsu piebilst, ka iepriekšējā dienā kafiju nedzēru vispār.

Brokastu vietā izdzēru savu citrona ūdeni un apēdu divus plakanos persikus, tad bija jādodas uz tikšanos un pēc tās sapratu, ka brokastu laiks ir garām un nav vairs ilgi līdz pusdienām. 

Pusdienās dārzeņu salāti un gabaliņš zivs. Saldajā zaļā tēja bez cukura un eklers. Pusdienoju ar baudu pēc iespējas ilgākāku laiku. Protams teiksiet, tā ir kaloriju bumba, piekrītu, bet pagaidām bez tā nevaru iztikt. Pusdienas protams ēdu līdz 14.00

Visa pēcpusdiena pavadīta ar ūdeni un āboliem. Vakarā mājās biju 22.00 un vakariņas tomēr ēdu, sautētus 'dārzeņus, nelielu porciju.

Lai nu kāds būs rezultāts, bet tam noteikti būs pozitīvas iezīmes: beidzot būšu sevi pieradinājusi pie ūdens dzeršanas, jau tagad lietoju uz pusi mazāk cukura un sāls. Samazināšu kafijas daudzumu, es gan daudz to nedzeru, bet būtu ļoti priecīga, ja tā būtu viena krūzīte dienā......