Mana cīņa ar liekajiem kg pēc hormonālās kontracepcijas

Pirmajā brīdī,ja iet runa par mani un liekajiem kilogramiem,cilvēkiem var šķist ,kā nu ne,ja es tik daudz gatavoju.Bet droši varu teikt,ka manai gatavošanai nebija nekāda sakara ar šo laika posmu,kad pieņēmos svarā.Arī agrāk,kad es negatavoju,mēdzu ēst tieši tādas pašas lietas,saldumus,konditorejas izstrādājumus,tikai iegādātus veikalā.

Manas svara problēmas sākās lietojot hormonālo kontracepciju.Bija daudz lasīts un dzirdēts,ka no hormonālās kontracepcijas mēdz būt svara pieaugums,bet tā kā izvēles man nebija,nācās vien lietot.

Es lietoju injekciju Depo provera.Pusotru gadu nekādu problēmu,svara izmaiņas nebija,viss škita super.

Tomēr ritot nākamiem gadiem lēnām,īpaši nemanot kilogrami nāca klāt.Tad,kad jau šo kontracepciju lietoju divus gadus,es sāku manīt,ka drēbes kļūst nedaudz ciešākas.Pēc diviem ar puss gadiem ar Depo provera man klāt bija nākuši 5kg,kas uz manu augumu 1,59m bija ļoti labi pamanāmi.Bija jau tā,ka skapis pilns ar drēbēm,bet vilkt nav ko,jo nekas neder

Es nejutos ērti ne tikai vizuāli,bet arī fiziksi.Skatoties uz sevi no malas es jutos kā begemots,visur apaļumi un vaigi kā kāmim.

Pārmaiņas sākās ar to,ka nolēmu vairs nelietot depo provera kontracepciju.Bet lielas izvēles man nebija kontracepcijas izvēlē,alternatīva spirāle Mirena,kas arī hormonāla,bet tomēr ar daudz mazāku hormonu daudzumu.Bija jāmēgina kaut kas cits,lai zinātu kā būs.Es vairs nevarēju nerīkoties un sadzīvot ar to nevēlējos.Ārsteim es varēju nesūdzēties par svara pieaugumu,jo tas jau ir zināms,ka tā mēdz būt-blakusparādība hormonālai kontracepcijai.Ārstiem bija prioritāte mana slimība-asins nerecēšana un svara pieaugums viņiem nešķita nekas būtisks.

Man bija tik grūti cīnīties ar apetīti,ka sāku jau apsvērt iespēju iegādāties zāles,tējas,kas mazina apetīti.Bet tomēr šaubījos vai tas līdzēs,tādēļ es vienkārši saņēmos un cīnījos pati saviem spēkiem.

Nomainīju kontracepciju,bet tagad bija jātiek vaļā no jau pieņemtajiem 5 kg un vēl jāuzveic šī apetīte,bezgalīgā ēst griba.

Es katru dienu pie sevis domāju,ka man jāņem virsroka pār apetīti,man tā jāiemācās kontrolēt,lai ar laiku tā mazinātos.

Tas bija jūnijs,zemeņu laiks.Es vairs negaidīju,es rīkojos.Nekas netika darīts pakāpeniski,bet tā uzreiz viss.

- Skriešana,katru dienu.Braukšana ar riteni 20km dienā.Sākumā bija grūti,bet tad pieradu un man tas patika,es jutos super labi.

- Ēšana laikos.Ēdu 5 reizes dienā,katru dienu vienā un tai pat laikā-Pulkst. 9, 12, 15, 18, 20.

- Porciju lielumu samazināju. Ēdu tik,ka esmu remdējusi izsalkumu,it kā gribas vēl,bet nē,pietiek.

- Katru dienu svēros no rīta un vakarā,šādi es sevi motivēju un kontrolēju.

- Veselu mēnesi zemeņu laikā es ēdu svaigas zemenes. Protams,ne tikai no zemenēm vien dzīvoju,bet zemenes bija pamats.

Piemēram auzu pārslu putra vārīta ūdenī bez sāls,bez cukura kopā ar svaigām zemenēm.Vai arī rīsi,tieši tā pat vārīti ūdenī pasniegti ar svaigām zemenēm.

Šādi katrai ēdienreizei piemeklēju kaut ko klāt pie zemenēm.Biezpiens,jogurts,augļi,dārzeņi,bet tai pat laikā pamats un uzsvars bija uz zemenēm.Tad sekoja citas vasaras ogas uz kurām es dzīvoju.

Tā kā man šie ēdieni tiešām garšoja,nevis ēdu ar varu,tad ievērot to nebija grūti.

Jau pēc mēneša es biju pieradusi pie šī ritma.Es varēju sevi kontrolēt,nebija tādas apetītes lēkmes un arī svars sāka kristies.

Divu mēnešu laikā es zaudēju 5kg.Tālāk tik bija jāpierod pie tā visa ritma,lai tā arī turpmāk būtu ikdiena.

Rudenī ābolu laikā tieši tā pat kā ar zemenēm,es gatavoju visu ar āboliem.Putras bez sāls,cukura vārītas ar āboliem.

No jūnija mēneša, no 55 kg es nokritos līdz 48 kg.Es pieradu ēst laikos un mazas porcijas ir norma.

Es neatsakos no saldumiem,no konditorejas izstrādājumiem,bet es ēdu ar mēru.Esmu iemācījusies ēst tā,lai varu ēst to,kas man garšo,bet tai pat laikā nepieņemoties svarā.

Kontrolējot ik dienu ko un cik es ēdu,esmu iemācījusies izbaudīt ēdiena katras sastāvdaļas garšu.

Tā kā gatavošana ir mana atkarība,tad no tās es nēesmu atteikusies,es tikai iemācījos ēst to visu nepārēdoties.Esmu atklājusi daudz jaunas,neparastas receptes,kas sevī iekļauj veselīgas lietas.

Tā kā joprojām es lietoju hormonālo kontracepciju,tad nevaru atļauties noiet no sliedēm.Es sasniedzu mērķi,nometu liekos kg un pat vairāk kā sākumā plānoju,bet tagad ir jāturās pie šī sasniegtā mērķa,kas patiesībā nav tik grūti,kad pierod.

Šis ritms ir mana ikdiena arī pa svētkiem.Svētki man nav izņēmus,lai pieliktu kuņģi.Man nav vēlēšanās pieēsties,jo tad zūd ēdiena patiesā,burvīgā garša.

Tā kā es sev neliedzu arī neveselīgas lietas,kā piemēram to ko bieži gatavoju-konditorejas izstrādājumus,tad attiecīgi man nav tā,ka varu norauties no ķēdes.

Ēdu visu,kas man garšo,bet tai pat laikā to visu kontrolējot.Starp ēdienreizēm nemēdzu našķēties,dzeru daudz ūdeni.Tēja,kafija bez cukura.Cukura daudzums ir tikai tik,cik saldajos ēdienos,ko es gatavoju.

Es varu ēst neveselīgas lietas un jebkurā mirklī pateikt-pietiek.Es varu nogaršojot,piekrist garšīgi,bet atsakos,jo tas ir neveselīgs.

Esmu sevī ieaudzinājusi gribasspēku.Darīt kaut ko,kas sagādā prieku un justies labi,tiešām rada prieku.Es šādi jūtos lieliski,tad kāpēc man no tā atteikties...

Zinu,ka kopumā ņemot es ēdu ne tik veselīgi kā varbūt vajadzētu.Bet pirmkārt, es mācos ēst veselīgāk un otrkārt,ja es atteikšos no visa,tad es atteikšos no tā,kas man sagādā prieku.Gatavošana ir mana ikdienas neatņemama sastāvdaļa,ja man no tā jāatsakās,tad daļa no dzīves prieka man tiks atņemta.Tomēr es apvienoju vajadzīgo ar vēlamo.Man patīk gatavot un mēģinu pievērsties vairāk veselīgajām receptēm.Mazāk sāls,cukurs,treknumi,vairāk graudaugi,augļi,dārzeņi.

Svarīgi ir neatlikt uz kādu citu dienu,ir jāsaņemas un jādara tulī,jo no runāšanas nekas nenotiek.Tā kā pati esmu izgājusi visam cauri,tad varu droši teikt,ja grib tad var.

Esmu sapratusi,ka lai būtu formā ir gan jāsporto,gan jāiemācās ēst un jāiemācās dzert ūdeni.Tas viss ir jādara bez izņēmuma.Ar gribēšanu ir par maz,un ar čīkstēšanu,ka tas ir grūti vai es nevaru,labāk nebūs.

Pastāsti, kā atbrīvojies no liekajiem kilogramiem un laimē!