Mana “Atkal formā” programma beigusies jau pēc 1,5 nedēļas

Man ir tiešām spēcīgs raksturs, bet šoreiz es 12 nedēļas kopā ar “Atkal formā” programmu neizturēju. Un tam ir vairāki iemesli. Lūk, kādi:

1.)    Man nebija motivācijas “nomest” svaru, jo savos pašreizējos kilogramos, patiesībā, jūtos pat ļoti komfortabli;

2.)    Sākās veselības problēmas – galvas reiboņi, sāpes vēderā. Kā zināms, ar veselību jokot nebūtu prāta darbs.

3.)    Parēķināju, ka esmu sākusi izdot vairāk naudas par pārtiku. Ja palūkojos atpakaļ, tad nevarētu teikt, ka es līdz šim iegādājos tikai lētus pusfabrikātus, jo priekšroku vienmēr esmu devusi svaigiem produkiem, taču ar Atkal formā maciņš sāka tukšoties ātrāk.

4.)    Neatbalstu tik daudz dažādu konservu lietošanu, jo piefiksēju, ka Atkal formā pieprasa regulāri ledusskapi uzpildīt ar pupiņu, kukurūzas, zirnīšu bundžiņām, tad vēl ar sniega krabi par kuru vispār esmu ļoti skeptiska, uzskatot, ka tur no krabja ir tikai tik, cik nosaukums.

5.)    Esmu par to, ka ēdiens netiek mests ārā, tāpēc parasti iepirkumus veidoju ļoti pārdomāti, savukārt šī projekta laikā piefiksēju, ka nākas izmest sieru, neizdzerto kefīru utt. Kāpēc? Pēc uztura grāmatas, vienai ēdienreizei pieliekam šļuciņu kefīra, pēc pāris dienām – vēl vienu šļuciņu. Taču kur likt pārējo? Nevar taču veikalā nopirkt divas ēdamkarotes kefīra, savukārt visu, kas man paliek pāri, vienmēr izbarot ģimenei, arī nav iespējams.

6.)    Ģimenes locekļu neizpratne, kāpēc mamma vakariņās ēd kaut ko citu nevis to, ko viņi, ja jau mēs vienmēr esam pieturējušies pie tā, ka ēdiens tiek visiem no viena katla nevis katram tiek izdabāts pēc viņa iegribām.

7.)    ...un man riebjas konservēta kukurūza.

Tieši tāpēc saku ardievas savai uztura grāmatai un sveicinu atpakaļ veselo saprātu. Viss. Centīšos pieturēties pie saprātīgām ēdienu porcijām, taču izvēloties gatavot un ēst tā, kā to darīju iepriekš.

Protams, ne jau viss ir tik melns, kā tiek mālēts. Lai arī projektu izturēju tikai 1,5 nedēļu (izklausās samērā nožēlojami, zinu), esmu arī šo to iemācījusies un atgādinājusi sev jau iepriekš zināmu:

1.)    Brokastis ir svarīga ēdienreize, tāpēc tās nedrīkst izlaist, lai arī cik ļoti aizņemta tu būtu, vai arī cik ļoti bērns niķotos. Nav brokastu – nav enerģijas. Apmēram kā reklāmā No Martini, no Party.

2.)    Našķoties drīkst. Taču apēd vienu šokolādes gabaliņu, to kārtīgi izbaudot, nevis piecās minūtēs norij visu šokolādes tāfelīti un pēc tam sajūties resna.

3.)    Kad šķiet, ka gribi jau atkal ēst, padzeries, jo, iespējams, par sevi vienkārši liek manīt slāpes nevis izsalkums.

4.)    Ēst drīkst arī pēc 18.00, ja vien negrasies jau 19.00 doties gulēt. Vienkārši, lai vēders būtu laimīgs, der atcerēties, ka divas stundas pirms gulētiešanas ēst vairs nevajadzētu.

Lūk, tāds bija mans ceļš kopā ar Atkal formā. Īss, taču noderīgs un atmiņā paliekošs (starp citu, man ledusskapī vēl atlikusi viena kukurūzas bundžiņa, taču to noteikti sadūšošos atvērt vien pēc kāda laika).