Mammu Bizness Cimpa Rimpa: rotaļlietas un apsveikumu kartiņas

Mammu Bizness Cimpa Rimpa: rotaļlietas un apsveikumu kartiņas

12. Nov 2014, 16:09 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Šajā reizē Mammu biznesa rubrikā nebijis gadījums! Arī šodien lasi Mammu biznesa stāstu kā otrdienas turpinājumam! Kāpēc? Jo zem Cimpa Rimpa apvienojušās divas burvīgas māmiņas! Tā kā mēs vēlējāmies izcelt ikvienu no viņām, lūk, arī stāsti katrai par sevi un kā viņu ceļi krustojās!

- Iepazīstini ar sevi! Kad un kā sāki savu biznesu?

Mani sauc Santa Kolosovska. Es esmu pašnodarbinātā kādus trīs gadus, bet tā pa īstam tikai pusotru, jo sākotnējie centieni kaut ko nopelnīt ar pašdarinātām rotaslietām bija diezgan neveiksmīgi. Šobrīd šuju rotaļlietas un apsveikuma kartiņas, kā arī apgleznoju bērnu krekliņus. Tos var aplūkot un iegādāties mājaslapā www.cimparimpa.lv, veikalos Berģu bode un Mazputniņš, un dažreiz arī tirdziņos. Līdz produkcijai, ko izgatavoju šobrīd, nonācu tikai pirms kāda pusgada (manus agrīnos darbus var redzēt mājaslapas sadaļā Rāmie zvēri).  Pamatā tās ir zīdaiņiem piemērotas rotaļlietas no sertificēta lina un kokvilnas auduma, kas nesatur veselībai kaitīgas ķimikālijas. Agrāk es šuvu ļoti atšķirīgas rotaļlietas, pat vienu un to pašu piegrieztni bez izmainīšanas negribēju izmantot divreiz, un kā audumu izmantoju arī lietotus apģērbus.

Es sapņoju par to, ka rotaļlietas pilnībā varētu radīt, otrreizēji izmantojot dažādus materiālus, tomēr tagad, dažādu apsvērumu vadīta, iegādājos tikai jaunu lina un kokvilnas audumu un pārsvarā šuju tikai divu veidu rotaļlietas – mazus zaķīšus (un pamazām arī cūciņas, ezīšus, kaķīšus) ar izšūtām sejiņām, čaukstošām austiņām un grabulīšiem un Laimes lāčus (vai kaķus un zaķus), kurus apgleznoju ar šobrīd aktuālajām latviešu etnogrāfiskajām zīmēm. Tādus pašus motīvus izmantoju arī bērnu krekliņu izgatavošanā. Krekliņi ir pieejami vismazākajos izmēros – 1-2 un 2-3 gadi, jo šajā vecuma kategorijā tiem nav tik liels piedāvājums. Katrā rotaļlietā sirsniņas vietā ievietoju nelielu kalnu kristāla vai ametista gabaliņu. Šuju arī kartiņas aplikācijas tehnikā, izmantojot filcu un biezu papīru. Agrāk domāju, ka vienāda veida rotaļlietu izgatavošana man laupītu visas iespējas radoši izpausties un tāpēc šī nodarbe mani sāktu garlaikot, tomēr, lai arī šobrīd pamatdizains maniem darbiem ir viens, krāsu variācijas un zīmējumu nianses ir atšķirīgas, un daudzi darbi ir tikai vienā eksemplārā. Vislielāko baudu man sagādā tieši tas, ka vēl arvien varu būt brīva un radoša krāsu izvēlē un detaļās. Es ļoti mīlu savu darbu un dažkārt tā rezultāts man patīk tik ļoti, ka pat žēl no tā šķirties.

 20141112090256-51297.jpg

 

Man kopš bērnības ir patikuši visu veidu rokdarbi, un, lai gan biju uzšuvusi arī dažas rotaļlietas, neapsvēru domu tās izgatavot pārdošanai – droši vien tāpēc, ka rotaļlietas kā tādas manu uzmanību nekad nebija piesaistījušas. Arī konkurence Latvijā šajā jomā ir liela – šeit var redzēt tik daudz skaistu pašdarinātu lietu, ka laikam nemaz nav prātīgi mēģināt šajā tirgū tikt iekšā. Mans zvēriņu šūšanas stāsts sākās ar to, ka vienu dienu es kādā veikalā ieraudzīju atslēgu piekariņu, kurš man tik ļoti iepatikās, ka nolēmu uztaisīt ko līdzīgu. Kopā ar draudzeni uzšuvām divas rotaļlietas, un man tik ļoti patika process un rezultāts, ka gribēju turpināt darboties šajā virzienā. To arī darīju, un neveiksmīgi mēģināju notirgot izgatavotās mantiņas internetā. Drīz vien parādījās iespēja piedalīties dažos tirdziņos, un tur jau gāja labāk, bet tāpat ienākumi bija niecīgi, tomēr man tik ļoti patika šūt rotaļlietas, ka es to turpināju darīt. Jāpiezīmē, ka man nebija sevi jāuztur un visu laiku pavadīju mājās ar bērnu, tāpēc nopietnu, pastāvīgu darbu nemaz nevarēju meklēt un varēju atļauties nodoties šai baudai.  Ar draudzeni turpinājām piedalīties tirdziņos, ienākumi turpināja būt niecīgi, bet prieks tāpat – milzīgs. Nenoliegšu, ka gadījās arī sāpīgas vilšanās, kuras iemācīja nesacerēties un neveiksmes uztvert mierīgi – ja vienreiz nepaveicas, paveiksies citreiz. Tirdziņā, kas ienākumu ziņā sagādāja vislielāko vilšanos, uzsmaidīja cita veida veiksme – mūs uzrunāja kāda veikala īpašnieki, kuriem bija iepatikušās mūsu rotaļlietas un kuri vēlējās tās izmitināt pie sevis.

                     20141112090310-77446.jpg

Izveidoju arī blogu, kurā ievietojām mūsu rotaļlietu fotogrāfijas un aprakstus ar cerību, ka tās kāds vēlēsies iegādāties, bet no tā lielas jēgas nebija. Bloga nosaukums bija Rāmie zvēri, un tas nāk no Bikibuka sērijas grāmatiņas ar nosaukumu “Rāmi zvēri”. Tā izdomāšana bija patiesi mokoša, bet rezultāts man ļoti patīk, un zem šī nosaukuma manas rotaļlietas figurē arī pašreizējā mājaslapā, ko izveidojām kopā ar draugiem apmēram gadu pēc tam, kad biju uzsākusi rotaļlietu izgatavošanu. Draugu stāsts sākās ar meitiņas piedzimšanu, kas iedvesmoja viņus radīt skaistas mazuļu dienasgrāmatiņas koka vākos. Mēs nolēmām, ka turpmāk kopīgi piedalīsimies tirdziņos, izveidosim kopīgu mājaslapu un meklēsim veikalus, kas būtu ieinteresēti mūsu produkcijā. Meitenītes mamma Rūta nodibināja uzņēmumu Cimpa Rimpa, un kopā mēs izveidojām mājaslapu ar tādu pašu nosaukumu. Šo vārdu kombināciju viņa izdomāja kopā ar vīru, un tas bija ilgs un nepatīkams process, kurā es arī daļēji piedalījos. Nosaukumu izdomāšana ir patiesi ellīga padarīšana, un tagad es apzinos, kāds darbs slēpjas aiz tiem visiem foršajiem uzņēmumu nosaukumiem, ar kuriem ikdienā gadās saskarties. Mājaslapā mēs esam ieguldījuši ļoti daudz laika un enerģijas, un tā joprojām tiek mainīta un uzlabota. Mans galvenais uzdevums (atskaitot savu preču radīšanu un izvietošanu) ir tekstu rediģēšana un tulkošana. Ar reklamēšanos vairāk nodarbojas Rūta, jo viņas preces vairāk pērk internetā, savukārt manējās – veikalos un tirdziņos. Rūta ir atbildīga arī par fotografēšanu, jo viņai ir nepieciešamā pieredze un aprīkojums. Jāatzīst, ka tas darbs, ko esmu ieguldījusi, preces izvietojot internetā un veidojot aprakstus, nav atmaksājies, tāpēc arī nav entuziasma nopietnāk pievērsties reklāmas pasākumiem, bet noteikti vajadzētu to pamēģināt izdarīt. Es esmu ļoti priecīga un pateicīga, ka man ir draugi, ar kuriem kopā varu darboties šajā jomā, jo vienai pašai man uzņēmības diez vai būtu pieticis, lai nonāktu tik tālu, cik esmu šobrīd.                               

20141112090459-74363.jpg 

- Kāds bijis šis ceļš uz panākumiem?

Ir pagājis gads kopš tirdziņa, kas mani bezmaz vai iedzina izmisumā, un ienākumi jau kļuvuši iepriecinoši. Šo gadu es uztvēru kā iespēju mācīties, gūt pieredzi un attīstīt sevi, lai nonāktu līdz precēm, kas ārkārtīgi patīk ne tikai man pašai, bet arī lielākām cilvēku masām. Pa šo laiku ir nācies atteikties no šādām tādām idejām un vēlmēm, kurām biju pārlieku pieķērusies, un esmu sapratusi, ka nevaru darīt visu tikai tā, kā pati vēlos, jo tādā gadījumā es savu aizraušanos nevarētu padarīt par vērā ņemamu ienākumu avotu.

 20141112090521-42983.jpg

- Parunāsim par bērniem!

Un par bērniem… Man ir gandrīz trīs gadus vecs dēliņš, kurš man ir nebeidzamas laimes un prieka avots. Viņam ir nebēdnīgas actiņas, palaidnīgs smaids, smiekli kā putnu čivināšana un mīļa, mīļa valodiņa. Vēl viņam ir neizsmeļami enerģijas krājumi, kuriem es nespēju atbildēt ar to pašu. Mana dēla spilgtās emocijas ir kalpojušas par iedvesmas avotu manu zvēriņu sejas izteiksmēm (esmu filcējusi un izšuvusi arī mazu raudošu bērniņu ar pirmo izšķīlušos zobiņu). Man pat netīšām ir sanācis izgatavot rotaļlietu, kura bija līdzīga viņam, un es pati to nemaz nebiju ievērojusi!

                           20141112090511-42542.jpg 

- Cik viegli vai cik grūti ir savienot darbu un biznesu ar ģimeni un ikdienu?

Šoruden viņš uzsāka bērnudārza gaitas, un strādāt ir kļuvis vieglāk, tomēr vēl joprojām ne vienmēr varu viņam veltīt tik daudz uzmanības, cik viņš vēlas un ir pelnījis, un darbs, protams, mani nolaupa viņam. Par to esmu ne reizi vien bēdājusies, bet esmu arī sapratusi, ka viņam jāpierod pie tā, ka viņš nevar vienmēr būt uzmanības centrā – ne manā, ne kāda cita. Tai pašā laikā es vēl joprojām mācos, kā sadalīt savu uzmanību starp bērnu un darbu, lai nevienam nebūtu pārāk jācieš. Man patīk tas, ka dēls man liek ļoti daudz mācīties un, esot kopā ar viņu, esmu kļuvusi par labāku cilvēku, nekā biju pirms viņa piedzimšanas. Man šķiet, ka bērns vecākiem dod motivāciju būt tik labiem, cik vien iespējams, un piešķir dzīvei un katrai darbībai daudz lielāku jēgu, jo darīt kaut ko priekš kāda ir nesalīdzināmi jēgpilnāk un patīkamāk, nekā to darīt tikai priekš sevis. 

- Vai Tev ir arī sava mājas lapa, kur aplūkot un iegādāties radītās lieta? Kur par tevi, taviem ražojumiem var uzzināt vairāk?

Mums ir sava mājaslapa un interneta veikals www.cimparimpa.lv. Sekot līdzi jaunumiem var arī sociālajos tīkos http://www.draugiem.lv/cimparimpa/ un https://www.facebook.com/cimparimpa

JAUNS projekts: MAMMU bizness! Gaidām uzņēmīgo māmiņu pieteikumus!

Hobby Set dāvanu karte 20 EUR vērtībā katru nedēļu - KATRAI mammu biznesa intervijai!


20141202111131-14474.jpg

20141001142247-77050.jpg

pandulaacis pandulaacis 13. Nov 2014, 12:00 Santa Kk

Nē, mani vienkārši interesēja, vai krāsas, nonākot ūdenī, neizplūdīs. Jo bērniem jau ir tendence mīļmantas paņemt gan pie pusdienu galda, gan ārā ejot, un tur viss var gadīties, tāpēc, pirms pērku, gribu pārliecināties, vai izturēs 😀

pandulaacis pandulaacis 12. Nov 2014, 10:01

Vienīgi - vai rotaļlietas ir mazgājamas?

pandulaacis pandulaacis 12. Nov 2014, 09:57

Es ģībstu no tā, cik visi zvēriņi ir burvīgi! Pēdējo vispār uzreiz gribu adoptēt!