Mammas cena - tas, kas mēs esam

Manuprāt, nebūtu īsti pareizi novērtēt, vai izvērtēt, nosvērt, cik daudz, kas ir zaudēts, upurēts, lai spētu un varētu būt mamma. Mamma bērniem uz 24 stundām var būt arī strādājoša mamma, slima mamma, mīļa mamma utt. Jāprot to visu sabalansēt un salikt uz pareizajiem svaru kausiem. Mamma ne vienmēr ir sieviete, kura sēž mājās ar bērniem un rūpējas par ģimeni mājās, bet tētis ir lielais maciņa pildītājs un reķinu maksātājs. Atceros savu mammu un omīti, arī viņas spēja būt mammas uz pilnu slodzi un veidot karjeru. Viņas spēja mums dot visu to pozitīvo, ko es tālāk nododu saviem bērniem ar teikumu:"Mūsu laikos jau nu gan tā nebija..." :)

Es nekad neesmu nožēlojusi, ka man ir trīs bērni ( 13,7 un 1.5 gadi), ka es strādāju un mēģinu to visu veiksmīgi apvienot. Ir savādāk, nekā sievietei bez bērniem ar lielisku karjeru, vai trīs bērnu mammai, kura nestrādā un visu laiku velta bērniem un ģimenei. 

Es vienmēr esmu bijusi aktīva darbos un mēģinu darīt to, kas man patīk, padodas un interesē. Tā, lai uz darbu ietu ar prieku un mājās nāktu ar smaidu un vēlmi apmīļot visus savus trīs ķiparus, aprunāties un, ko gardu pagatavot. 

Te būs tāds neliels saraksts, kas tika jautāts par mammas cenu, tad nu lūk, ko upurēju, ar ko riskēju, kļūstot par mammu:

1. Veselība - iznēsāju 3.bērniņu pie diagnozes - melanoma

2. veselība - neregulārs miegs, neregulārs dienas režīms, kas bija viens no melanomas rašanās iemesliem ( protams, klāt visas pārējās nianses)

3. Nesportoju sporta zālē 

4. Nebraucu ar luksus klases auto

5. Nedzīvoju villā

6. Nav man mājkalpotājas

Toties esot mammai man ir sekojošais:

1. Trīs veselīgi, aktīvi bērni - viens no tiem īpaši sportisks, viens no labākajiem savā komandā U14 florbolā, super gudra meitiņa - savā klasē viena no gudrākajām un man lielisks palīgs komandējumu laikā, trešā - maza, superčirkaina pļāpiņa, kura jau 1,5 gadu vecumā izstāstīs par sevi un ģimeni. Dēls, kurš sieviešdienā nāk ar puķi pie manis uz darbu, meitiņa, kura no skolas nāk ar zīmējumu un labam vēlējumu, kura nākotnē arī vēloties būt tāda, kā mamma.

2. Savs bizness, jo ikdienišķu darbu 3 bērnu mammai ar melanomas diagnozi nav iespējams paveikt, strādajot no 9-18tiem. Bērni mani piespieda darīt ko savu un priekš mums visiem. Darīt to, kas man patīk un sagaidāt prieku apkārtējiem.

3. Ģimenes auto - busiņš. Ietilpīgs, ērts, var salikt visu - ratus, florbola nūjas, autokrēsliņus, ar to iespējams atvest arī būvniecības preces mājas remontam. Tāds, lai ērti visiem.

4. Divstāvīga, maza mājiņa upes krastā dziļi mežā - miers, brīvība, dārzs, savi zaļumi, bērniem makšķerēšana, peldēšanās, spēles un svaigs gaiss.

5. Laika trūkums, mīnus vismaz 4 stundas dienā

6. Nogurums

7. Netīro trauku kaudzes katru vakaru

8. Toksnis mājās

9. Liekas naudas arvien mazāk

Mammas cena man bijusi ļoti zema, jo par lomu "mamma" es pretī esmu saņēmusi tik daudz, jo tieši mammas loma dzina mani uz priekšu katru reizi ar arvien lielāku sparu un spēku būt labākai, skaistākai, mīļākai, lai to, kas mums ir, spētu dalīt kopā ar saviem bērniem un tas, ka šīs mazās rociņas apvijas Tev ap kaklu un sabučo, tas, ka mazās lūpiņas no rīta tikko modušās iedod buču uz lūpām un pasaka "Labīīt, mammīt!" Tas, ka redzi, ka bērns cīnās un sasniedz rezultātus, tas, ka bērns vērojot no malas to, ko Tu dari darbā Tev spēj jau pateikt:" Paklau, mammu, Tev viss izdosies, tikai es varētu Tev labāk ieteikt darīt tā, tā, tā, uztaisīsim reklāmas plakātiņu, izveidosim akciju!" Tā ir laime un, ja izdodas Lieldienās visiem kopā, arī šīm sešām lielākām un super mazajām rociņām kopīgi krāsot olas, meklēt zālītes, kopīgi meklēt zaķa olas, tas nu, Mīļie, mūsdienās ir daudz!

Mūsdienās cilvēki,parasti, straujajā ikdienā aizmirst par to, kas mums ir, skrienot pēc tā, kas mums nav un bieži vien saka, latvieša skaudība, tad nu man, bērni un mammas loma, ir bijusi par pamatu visam, kas man ir, jo pateicoties mammas lomai jau 19 gados,kad piedzima mans lielais puika, es sapratu, ka viņam es vēlos dot visu to labāko, skaistāko, patiesāko gan emocionālajā, gan arī finansiālajā ziņā. 

Bija man iespēja dzīvot villā, braukt  luksus auto, bet es izvēlējos to, kas piepilda manu sirdi, izvēlējos būt mamma ar mīlošiem un saprotošiem cilvēkiem blakām, veidojot savu komandu - savu ģimeni,un būt mammai mūsu komandā, jo pateicoties šai komandai mēs esam tādi, kādi esam un mums ir tas, kas mums ir. Mums nav jabaidās, ka kādam esam parādā, ka kāds mums ko par daudz ir uzdāvinājis, vai no gaisa nometis, vai arī kādu esam aizskāruši, vai aizvainojuši, nē, mēs nebaidāmies no tā, kas mēs esam un tas mūsdienās ir daudz.