Mamma uzvilkusies. Melnās dienas gadās katram

FejuFeja
FejuFeja 29. marts 2018 10:18
612

Līdz šim visiem, kuri man vaicājuši, vai neesmu nogurusi, vai man nav iestājusies slavenā pavasara depresija, atbildēju noliedzoši. Es taču esmu sieviete – varone! Varu daudz un vēl vairāk.

Bet šodien ir tā diena, kad man gribās visus sūtīt pie velna, ieslēgties četrās sienās un pabūt tikai ar sevi. Piemēram, lasīt grāmatu, kad neviens to necenšas Tev izraut no rokām, nebrēc “mamm, mamm” un nav jāpagūst vēl 101 darbiņš. Taču tas viss noteikti paliks tikai manos nodomos, jo nevaru Fejiņai pateikt, ka tagad mammīte dosies laukā viena pati, viņai jāpaliek mājās. Tad nu apsveru domu iegādāties sev vismaz jaunu lūpu krāsu. Tā teikt, vismaz kāds prieciņš pašai.

Šorīt, paralēli trauku mazgāšanai un gultu klāšanai, uz sejas uzklāju masku. Lai sevi palutinātu un noslēptu noguruma pēdas, savādāk, seja uzreiz jau publiski kliedz - paskat, cik es nogurusi, paskat, cik es draņķīgi izskatos!

Ja šodien man kāds kārtējais gudrītis pavaicās, kā tad es varu būt nogurusi, ja augām dienām sēžu mājās un it kā neko nedaru, es noteikti eksplodēšu. Vakaros es gulēt dodos pēdējā (tā ap pusnakti), kad visi beidzot ir aizmiguši (mums mājās iegājies, ka dēls iet gulēt ap 21.30, vīrs arī jau ap 22.00 saldi krāc, bet es turpinu cīnīties ar Fejiņu, kura ir īsta pūce), savukārt mostos pirmā. Pa vidu ēst gatavošana, mājas pucēšana, pastaigas, darba pienākumi un vēl daudz kas cits. Ja godīgi, nav nemaz īsti laika piesēst un laiski palasīt žurnālu vai grāmatu. Teiksiet, ka draņķīga laika plānošana? Nu, var jau būt, varbūt...

Šodien pēdējo pilienu ūdens mucā piedevis Fejiņas noskaņojums. Kliegšana un bļaušana jau no agra rīta, ne soļa neatiešana no manis. Paņemot klēpī, nav labi, noliekot uz grīdas, atkal nav labi. Tā, cenšoties izdabāt, asinis manās dzīslās jau burbuļo un viss, ko gribās, ir vienkārši iziet laukā paskriet. Nolaist tvaiku, ja tā varētu teikt.

Ko Tu dari reizēs, kad nervi ir uzvilkti un gribās kliegt un pabūt vienai, taču tas nav iespējams (ja tagad aiziešu uz blakus istabu, lai uz mirkli pabūtu viena, meita sekos pa pēdām, nebalsī brēcot)?

Šādās reizēs cenšos sevi klusībā apsaukt un likt nokaunēties, jo daudzas sievietes būtu gatavas atdot visu pasauli, lai tikai tiktu tikai pie bērniņa, bet es te pukstu. Bet, kā zināms, nogurst pat stiprās, visu varošās mammas.

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
agnete8 29. marts 2018 21:55

Manas zāles '' melnajām dienām'' ir rokdarbi un relaksējoša mūzika vakarā ,kad mazie čuč.Arī tagad mazie migā (diena gan mierīga ,bet nogurums jau tikuntā liek manīt).Bet tik un tā nekrītu ar mazajiem reizē migā.Šuju meitiņai matu lenti un klausos šo
https://www.youtube.com/watch?time_continue=6&v=JC08Fu3QfJg

Mums mājas soli atviegloja mantu normēšana.Kamēr bija mantu kalns ,bija putekļu dzenāšana un besis kārtot gan mazajiem,gan man.Tagad daudz mantu sapakots un uz bēniņiem.Mazie daudz vairāk laika velta vienai mantai un raisa fantāziju ap to.Mājas darbus daram reizē un reizē atpūšamies .

Mar_Mar 29. marts 2018 14:53

Manam nogurumam palīdz vīrs -ļauj ilgāk pagulēt, saka, lai eju ar bērnu pagulēt šad tad kopā. Jāsaka, ka otrais variants nav diez ko viegli realizējams, jo paralēli arī studēju un ir jāvelta laiks majas darbiem ne tikai, kas mājās jāizdara, bet ari skolai.
Tad noteikti ieviest rotaļlietas, kuras nav viegli pieejamas, kad mana mazā nav īsti ādā vai kaut ko ne tā daru, vai arī man vajag mazliet kaut ko padarīt, tad iedodu, lai paspēlējas ar saviem klucīšiem, kuri nav pieejami pašai uzreiz.

lauvinja 29. marts 2018 12:29 Brīve

Kāpēc neuzticēt bērnus tēvim/omei/auklītei un neizbaudīt kādu dienu sev?

Brīve 29. marts 2018 11:46

Man nedēļas sākumā uznāca tas pats. Man svarīgi, lai mati tīri, tad jūtos kā cilvēks, bet es pat tos nevaru izmazgāt, jo mazais pa dienu guļ tik ratos, vakaros jāvelta laiks pārējiem bērniem. Arī gribas grāmatu palasīt VIENAI. Kopš man ir bērni/s 5gadus nevienu dienu neesmu nodzīvojusi prom no viņiem- diezgan traki

ViKrEm mamma 29. marts 2018 11:01

Manuprāt, par šādām situāciju nevajadzētu kaunēties, mēs taču visi esam dzīvi cilvēki un katram gadās "melnā diena", vai pat vairākas tādas no vienas vietas. Biezi vien gadās, ka šī melnā strīpa ievelkas uz kādu laiku un škiet - bāc, vai tad tā tikai man. Kādēļ es bļauju, varbūt kādu apsaucu nevajadzīgi, vai pa skarbu... Es šo "tvaiku" nolaižu izbļaujoties, izskaidrojot arī bērniem to, kādeļ es bļauju, kādēļ konkrētā situācijā ir bijis tā, vai tā... man tas ļoti palīdz. Jā, man arī ļoti patīk pabūt ar sevi vienatnē, dažreiz izdomāju vakarā kaut kur aizbraukt viena, padomāt, nomierināties, tad tā arī bērniem, vai vīram pasaku:"Es aizbraucu izvedināt galvu..." viņi pat vairs jautājumus neuzdod - kādēļ, kas noticis, viņi vienkārši jau zina, ka man tas ir vajadzīgs

lauvinja 29. marts 2018 10:59

Pārskati "obligāti" veicamo darbu sarakstu un pienākumu sadali mājās. Iespējams paguli no rīta, lai vīrs pats parūpējas par brokastīm sev un dēlam un puiku nogādā b/d pa ceļam uz darbu bez tavas līdzdalības.

Vairāk ļaujies laika ritumam, tas nekas, ka pakārtots bērnam, baudi, nevis mēģini to lauzt - savus plānus atstāj maksimāli elastīgus un atver acis, ir daudzi ikdienas darbiņi, kuru atlikšana nelielā laika nobīdē neradīs katrastrofu tavā dzīvē.

Pašai joprojām savākties palīdz duša - tekošs ūdens minūtes 5-7. Mani tas nomierina, aizskalo sliktās domas, palīdz savākties. Mierīgi realizējams kopā ar bērnu, ja nav gluži zīdainītis. Šo savā laikā esmu izmantojusi gana bieži. Tagad gan bērni ar mani dušā kopā nenāk.

Otrs paņēmiens - pastaiga svaigā gaisā, ko arī var mierīgi realizēt kopā ar bērnu, mazliet bez mērķa.

Trešais - "slepenās rotaļlietas" kuras izmanto tad, kad mammai besis - tas atkarīgs no vecuma - piem. makaronu/pupiņu salikšana tukšā mazajā plastmasas pudelē vai citā traukā, spogulis, krāsa ar ko ļauj izķēpāties.