Mamma ir ne tikai mamma

Esot trīs bērnu mammai ļoti bieži piemirstas pašai par sevi, piemirstas, ka esmu ne tikai mamma, bet arī sieviete un sieva, ka vēlos laiku arī sev. Līdz šim kaut kā nemācēju, šķita - es varu pagaidīt, man jādomā par bērniem un viņu vajadzībām. Un tad Tu pieej pie spoguļa un ātri vien novērsies, jo tad nepatīk zili riņķi zem acīm, "aizaugušās uzacis", "izlīdušie sirmie mati", liekie kilogrami un grumbiņas uz pieres...

Ir pamatīgi jāmācās šo visu sabalansēt, es to mācos nu jau vairāk kā 15 gadus, jo 2002.gada 6.augustā es pārstāju sevi bīdīt tuvplānā un visu sevi, savu laiku, savas finanses atdevu savam lielajam puikam... tad 2008.gada 18.novembrī mums piebiedrojās lielā māsa, tad šo vajadzību priekš bērniem bija vēl vairāk un aizmirsu par sevi vēl vairāk un 2014.gada 12.oktobrī ģimenē ienāca mazākā māsiņa. Tad nu skrēju kā "vāvere ritenī" - vienam vajag to, otram -to, trešais bez tā noteikti iztikt nevar, bet sev "viss par īsu", tad laika par maz, tad piekususi, tad naudas nav...gan jau es kaut kad...

Taču pēdējā pus gada laikā esmu iemācījusies lutināt arī sevi, jo laimīga mamma ir daudz mīļāka un skaistāka arī priekš bērniem. Mācīties bija grūti, pamazām man tas izdodas. Ļoti liels paldies jāsaka manai psiholoģei, psihoterapeitei, kura man lika paskatīties uz to visu savādāk, arī sieviešu nometne vasarā deva tādu pamatīgu grūdienu, ka sevi vajag mīlēt un jādzīvo kā sievietei ir tagad, nevis tad, kad bērni būs lieli. 

Šoreiz atļāvos sev "Taizemes masāžu", šī bija lieliska stunda ar astīti tikai man, kad nedomāju nedz par bērniem, nedz par darbu un "smadzenes" varēju izslēgt. Šis patīkamais miers salonā, nomierinošā mūzika un lieliskā masiere, kura man "izkrakšķināja kauliņus", izmasēja kājas, muguru, galvu un noņēma šo smagumu no pleciem, kurš bija sakrājies domājot par citiem, nesot citu smagumu uz saviem pleciem. 

Neteikšu, ka bija ļoti patīkami un relaksējoši, bija arī sāpīgi, toties rezultāts... tas bija tas, kas manam ķermenim bija nepieciešams, to bija jāsaved kārtībā, izstaipot muskuļus, "iegriežot vietā to", kas bija jāiegriež.

Nejutu, kā laiks paskrien... Masāža sākās ar muguras masāžu, tad kājām, tad vēdera masāžu un tad kakla daļu.  Meistare sarunājās tikai angļu valodā un visu laiku jautāja, vai nav par stipru, vai ir labi. Pirmajai reizei, manuprāt, ir pilnīgi pietiekoši ar vidēji stipru Taizemes masāžu. Meistari iepriekš nebiju pazinusi, bet viņai uzticējos pilnībā, nevienu brīdi nedomāju, ka viņa varētu ko paveikt nepareizi.

Šī tējas krūze tikai sev un esot pašai ar sevi

Malkojot tēju pēc masāžas tējas istabā tikai man, tā bija tāda laime... man mammai, kura vienmēr skrien, kurai laiks saplānots pa minūtēm. Šķiet tieši tad arī apstājas laiks, es esmu šo pus otru stundu atļāvusies veltīt tikai sev. Esmu beidzot "izslēgusi" šīs simtiem domas, kas katru dienu klejo pa galvu, esmu atļāvusies arī plānotājā ieplānot laiku sev un tas ir tik skaisti, tik svētīgi un tik ļoti nepieciešami mammām. Atbraucot mājās jutos tik spēcīga, biju smaidīga, beidzot mamma nerājās, likās, ka arī bērni mierīgāki, problēmas mazākas... Tovakar ļoti agri ielīdu gultā un bez mošanās naktī nogulēju visu nakti. Pamodos ar jauniem spēkiem no rīta, lai darbotos dārzā, padarot skaistāku vidi sev apkārt.

 Pavisam skaidrs, ko vēlēšos lūgt Ziemassvētku vecītim dāvanā šajos svētkos, jo šī, noteikti, nebija pēdējā reize sevis lutināšanai šajā Taizemes masāžu studijā, nākamreiz pamēgināšu ko citu. Vēlētos šādas procedūras un mieru sev vismaz vienu reizi mēnesī.

www.thailotus.lv, ja arī Jūs,mammas, vēlaties palutināt gan savu miesu, gan garu pie profesionāliem meistariem :)

tas ir netālu no Māmiņukluba, Vīlandes ielā 13, klusajā Rīgas centrā

Padalieties ar saviem stāstiem, kā ļaujaties lutināt sevi