Māja, kur vienmēr spīd saule!

12. Aug 2015, 09:14

Lielajā, plašajā pasaulē katram ir kāda vieta, ko mēs saucam par mājām. Tur ir mūsu mīļie cilvēki un mīļās lietas, tur ir savas smaržas un tikai šai mājā raksturīgā (ne) kārtība. Manā mājā vienmēr spīd saule. Šai skaistajā mājā esmu pavadījusi jau burvīgus astoņus gadus. Uz Bauskas pusi atnācu, jo manā dzīvē ienāca fantastisks cilvēciņš, kurš spēja mani no Latgales puses aizvirzīt uz Zemgales mazpilsētu ‘’Pilsētu, kur satiekas’’. Māja pieder vīra mātei, bet kamēr viņa cītīgi strādā un pelna pensijai citā valstī – māja ir mūsu rīcībā.

Māja ir mazā lauku ciematiņā, netālu no pilsētas. Tepat netālu atrodas pietura, skola un bērnudārzs, kurā strādā fantastiski pedagogi un dārziņa audzinātājas ir visburvīgākās un sirsnīgākās uz pasaules. Ciematā ir divi mazi veikaliņi un Kultūras nams, kurā notiek dažādi pasākumi gan bērniem, gan pieaugušajiem. Diemžēl te nav bērnu rotaļu laukumu, vienīgi skolas teritorijā, bet tas ir nožogots. Bet toties mums pašiem ir liels, plašs pagalms, kurā mazajam rotaļāties un ja apnīk savs pagalms var aizciemot pie kaimiņu bērniem. Kaimiņi mums ir ļoti tuvu, jo mājās vienai otrai ir blakus, burtiski rokas stiepienā. Lielākā daļa kaimiņu ir jauki un izpalīdzīgi cilvēki. Kopš mūsu mazajā ģimenē ienāca mazulis, tā kaimiņi pie mums ir pielipuši kā mušas, vismaz reizi nedēļā kāds atnāk un apvaicājas kā iet un vai ko nevajagot.

Kā jau katrā mājā ir virtuve, vannasistaba, kabinets, viesistaba, guļamistaba un divas bērnistabas. Savā pastāvēšanas laikā māja ir pārdzīvojusi ļoti daudz, gan lielākus, gan mazākus remontus, kā arī ir gadījies ugunsgrēks. Teju katru gadu mājā kaut kas tiek darīts – remonts nekad nebeidzas. Pavasarī pārveidojām virtuvi, izremontējām mazajam istabu (vēl šis tas jāpabeidz) un esam iesākuši remontu mūsu guļamistabā, kuru gribētos pabeigt līdz ziemai.

(dēliņa istabā jāpabeidz zīmējumi)

Te ir ļoti skaisti. Katru rītu saulīte iespīd dēliņa istabā un mēs to ik rītu jautri sveicinām. Bet vakaros pa mūsu guļamistabas logu var vērot, kā saulīte aizslīd aiz koku galotnēm un māju jumtiem. Pa istabas logu redzama neliela daļa mūsu skaistā pagalma. Tur zied skaistas puķes, kuras kopā ar vīriņu stādījām, neliels dīķītis, kur vēl prasās pielikt roku, mūsu nesen uzceltā lapenīte.