Līgojam Nigrainēs

Prieku, līksmi Līgo svētkos
Veiksmi saldos papardgrēkos
Tad vēl šasliks, uguns liesmas - 
Draugu pulkā līksmas dziesmas!

Šogad līgojām Smiltenes pusē, mazā ciemiņā Blomē. Vieta pasakaini skaisti iekārtota ar plašu lapeni, grilu, šūpoles lieliem un maziem un blakus upe ar peldvietu...vienu vārdu sakot - pasaka!

Kā jau Jāņos...kur nu bez lieta...lija, lija...uzspīdēja saulīte un atkal lija. Taču šoreiz tas nu nemaz nebojāja noskaņojumu, visiem ciemiņiem bija labs svētku noskaņojums un vēlme lustēt līdz pat rīta gaismai.

Svētkus iesākām ar uz ugunskura vārītu zupu, kas bija super garda. Tā bija pirmā reize, kad šajos svētkos ēdu zupu...laba mājas saimnieku tradīcija. :)

Nu ko svētki var sākties...ar alu, sieru, šašliku, jautrām dziesmām...un saimnieces īpaši izcepto gardo kūku! Mmm...

Ik pa laikam vīrs izmēģināja laimi...varbūt kāda aizlīgojusies zivs uzķeras uz āķa :D

Tikmēr mēs ar Gustavu klausījāmies Jāņu dziesmas, ēdām gardumus un priecājāmies par svētkiem. Gustavs izrādīja interesi paspēlēties ar meiju zariem...laiks pamazām iepazīt plašo pasauli.

Tikmēr mājas saimnieks jau gatavoja un upē palaida pirmo jāņu ugunskuru...pie kura steidza nofotogrāfētie visi svētku viesi...sastājās pat rinda.

Bildē Mēs kopā ar mājas saimnieka sievu, arī Jolantu un dēliņu Linardu. Gustavam nebija jājūtas vientuļi, bija draugs, ar ko paspēlēties. Arī tētis izrādīja apkārtni un izklaidēja mazo līgotāju.

Super sunīte Džeina...tik miermīlīga un draudzīga...ka Gustavs tika pat pie bučas! :*

Kad luste gāja pilnā sparā...no upes otra krasta atskanēja dziesmas...un sākās sadziedāšanās no abiem krastiem...visi dziedāja, dejoja...svinēja!

Ap 23:00 tika iedegts ilgi gaidītais lielais Jāņu ugusnkurs. Pie kura visi gāja pasildīties un baudīt skaisto Jāņu uguni.

Drīz pēc tam arī Gustavs sāka miegoties un devās jau pie miera kopā ar draugu Linardiņu. Arī ap pusnakti es gāju gulēt...lai paspētu izgulēties, kopā ar dēliņu, un  kad viņš celsies...to spētu izdarīt arī es. :D Vīrs pievienojās ap 1:00...un pēdējie līgotāji krita ap 3:30. No rīta agrākie bijām mēs ar Gustavu un mājas vecmāmiņas. Un tad jau pamazām no migām sāka līst ārā pārējie līgotāji.

Jāņu diena atnāca saulaināka un siltāka....bet bez maza lietutiņa neiztika. Bija tik jauki atrasties pie dabas un atpūsties no pilsētas kņadas. Izšūpoties, izrāpoties...ievilkt svaigu gaisu plaušās ar rezervi!

Atpūtāmies...un lēnām posāmies ceļam uz mājām. 

Kā jau visi gudri šoferīši...izmantojām Waze, lai neuzrautos uz policijas ekipāžas...un atrastu ātrāko ceļu mājup. Tā, kā pie stūres mājupceļā biju es...tad man labpatīk braukt pa zināmiem ceļiem...un tad nu tā bija Valmieras - Siguldas šoseja...un tad waze Raganā saka, jāgriež nost no šosejas un grib vest mājās caur Saulkrastiem - Carnikavu (galamērķis - Vecmilgrāvis)...es nepaklausu un turpinu braukt zināmo maršrutu, līdz Vangažos atduramies pret milzu korķi vairāku km garumā...tā kā priekšā ir labi zināmais ceļa remonts, kur 2 joslas saiet vienā...tad mašīnas kustējās vien pa metram uz priekšu, kad kāja uz sajūga kļuva nejūtīga un stīva. Arī Gustavam ilgais sastrēgums sāka apnikt...un tētis lika lietā izdomu, lai mazo ķiparu izklaidētu. Un kad tikām joslā...tā ātrums palielinājās un visi mierīgā gaitā nonācām mājās. :)

Liels paldies saimniekiem par super LIELISKAJIEM svētkiem...uz tikšanos nākošgad!!! :)

:)