Lieldienas kristīgajā pasaulē

Lieldienās mēs krāsojam olas, svinam, šūpojamies, taču kristīgajā pasaulē šis ir īpašs laiks. Mācītājs Ivars Jēkabsons dod ieskatu par to, ko tas īsti kristīgā pasaule svin Lieldienās.

Ivars Jēkabsons

Kas ir Lieldienas?

Lieldienas kristīgā pasaulē ir Kristus augšāmcelšanās svētki, tas lielākais, cilvēkam neticamais brīnums par to, ka Dieva dēls atgriežas no nāves kā uzvarētājs. Arī mēs līdz ar viņu varam iegūt šo uzvaru pār iznīcību, pār grēku, pār nāvi, pār velnu, pār visu ļauno, tas ir tas pamats, ka mēs Jēzū Kristū varam uzvarēt.

Lieldienas ļoti labi saskan ar dabas pamošanos, ar visa dzīvā  augšāmcelšanos, iespējams šis ir veids kā bērnam pastāstīt, kas Lieldienās notiek ar Dieviņu. 

Mazākam bērnam, kurš pirmo reizi piedzīvo ziemu varētu likties – kā tā, viss iet bojā vai kaut kas atkal dzīvos? Mamma saka, būs pavasaris, viss atkal atdzīvosies, šie Lieldienu simboli nereti ir saistīti ar taureni, kurš izšķiļas no kūniņas, ar ziediem, kas atkal uzzied un līdzīgām līdzībām no dabas.

Lieldienās notiek brīnumi – kas bijis pazaudēt, nu ir atgriezies. Ir daudzi iedvesmojoši stāsti, kuri liek ticēt, ka viss ir iespējams. 

Mācītājs Ivars Jēkabsons atceras gadījumu, kas spilgti palicis atmiņā.  Ir viens stāsts par kādu kristīgo skolu, kur klasē mācījās, kāds atpalicis bērns, kurš nevarēja iemācīties ne lasīt, ne rakstīt, skolotājai bija žēl, viņa nevarēja ar viņu tikt galā, jo viņš velk visus atpakaļ, bet Lieldienās notika neparastas lietas. Skolotāja bija uzdevusi mājas darbus, lai katrs atnes plastikas olu, kurā ievieto iekšā kaut ko, kas apliecina dzīvību. Viens bērniņš atnesa plastikāta darinātu taurenīti, cits- ziediņu, ar sūnām apklātu akmeni, bet šis mazais puisis atnesa olu, un tukšu. Skolotāja domāja, ka viņš nav mājas darbu sapratis un izpildījis un te viņš skaidri un gaiši saka – mana ola bija tukša, tāpēc, ka Jēzus kaps bija tukšs. Tad skolotāja izplūda asarās un sacīja, ka šis bērns vislabāk bija sapratis šo kristīgo vēsti – kaps ir tukšs, Jēzus ir dzīvs.

Varētu domāt, ka olu kaujas un šūpošanās Lieldienu rītā  ir pagāniskas tradīcijas. Lai arī Bībelē nekas nav rakstīts par to, ka Lieldienās būtu jākrāso olas, tomēr līdzības ir iespējams atrast. 

Ola kā simbols arī ir viens no dabas brīnumiem, ka viens organisms piedzīvo divas dzīves – olas čaumalā un pēc tam izšķiļas un tā čaumalas sasišana, salaušana ir līdzīga kā uzvara pār nāvi, ka kaut kas iepriekšējais ir beidzies, es tagad esmu izlauzies kā jauns stādiņš caur ledum, caur asfaltam.

Kā vecākiem ar bērniem apmeklēt Lieldienu dievkalpojumu, jo var būt sajūta, ka bērni traucēs?

Es zinu, ka bērni ir ļoti gudri, viņi loti labi uztver galveno, nevajadzētu viņu uztveri novērtēt par zemu, viņi vienkāršas lietas burtiski pieņem, tētis teica, mamma teica, tā ir un es ticu, ka Jēzus ir dzīvs, viņš ir augšāmcēlies.

Mācītāja ieteikums- viena no tādām Lieldienu tradīcijām vajadzētu būt-  labrīt sveiciena vietā, vajadzētu iemācīt, ka Lieldienās labrīt vietā saka, ka Kristus ir augšāmcēlies un otrs atbild, patiešām augšāmcēlies.

Jā, patiešām ir vērts aizdomāties varbūt, ka šīs ir tās Lieldienas, kurās jūs paņemsiet pie rokas savus bērnus un aiziesiet uz baznīcu un jūs piedzīvosiet šo brīnišķīgo satikšanos, lai pateiktu, ka Kristus ir augšāmcēlies, jā, patiešām augšāmcēlies.