Ļaut bērnam pašam darīt, nevis viņa vietā izdarīt.

Ieva_
Ieva_ 10. augusts 2017 17:08
775

Kā ir ar jums- vai ļaujat bērnam mazgāt traukus, slaucīt māju un darīt visas pārējās lietas ko viņš ir izdomājis darīt pats? 

Kad dēls bija mazāks, bija interesanti vērot kā viņš visu grib izdarīt pats. Pats apģērbties, pats paēst, pats nomazgāt traukus, pats tīrīt māju. Bet vienā brīdī parādās vēlme viņam palīdzēt vai vēl sliktāk- izdarīt viņa vietā, jo es taču varu ātrāk, kārtīgāk un pareizāk. Kāda tā tomēr ir kļūda! Jāļauj bērnam pašam izdarīt iesākto un galu galā- iemācīties. 
Atceros, kad viņš iemācījās sasiet kurpes. Super, tāds prieks par bērnu un par viņa prieku, kad izdodas sasiet striķus! Bija rīti kad steidzāmies un diemžēl nevarēju gaidīt kamēr viņš sasies zābakus. Tā pāris reizes pārņēmu visu savās rokās līdz brīdim, kad pamanīju, ka viņam vairs nav vēlmes siet tos striķus...paskat ko panācu ar savu "ātrāk", "dod, mamma sasies". Pēc tam jau bija grūti visu atgūt, jo viņam ar bija ērtāk pateikt- mammu, sasien! 
Tagad dēlam ir 10 gadi, viņš man ir liels palīgs un kopš ir mazais brālis, tad vēl lielāks palīgs kļuvis. 
Viņš ik pa laikam kārto māju, nomazgā traukus. Atzīšos, ka vēl joprojām ir grūti. Dažreiz ne viss ir tik tīrs kā es vēlētos. Dažreiz sanāk pārmazgāt traukus. BET, viņam to nekad nesaku. Labāk pasaku paldies par darbiņu! Savādāk viņš pats tad vairs nedarīs. Viņš mums ir taisījis brokastis- cepis olas, omleti. Atzīšos, ka nav mans mīļākais ēdiens no rīta, bet jā, apēdu to kas ir man uztaisīts, jo tas taču ir tik mīļi! Nesen viņš taisīja auksto zupu, grieza visu kas bija nepieciešams. Skatījos un nodomāju- gurķis te lielos, te sīkos gabaliņos, bet neko neteicu. Kad viņš man jautāja vai ir labi, teicu ka droši var griezt mazākus, bet lai nesatraucas- kā sanāk, tā sanāk un pats jau vien ēdīs. 
Pēdējais no šiem izpalīdzīgajiem brīžiem bija nesen. Mums pagrabā stāvēja viņa barošanas krēsliņš- noputējis, vajadzēja nomazgāt. Slinkums man to darīt bija jau sen. Bet viņš saka, ka nomazgās, jo brālītim taču vajag kur sēdēt, lai ēstu! Tā nu lielais brālis visu samazgāja un priecīgs stāsta mazajam, ka tagad viņam būs barošanas krēsliņš. Vai nav jauki? Un ziniet-  nebija kur piesieties
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
kerstyna 13. augusts 2017 20:22

Jā.... atceros, kā mans vecākais gatavoja man kafiju no rīta... Kādas tik nebija jāizdzer līdz mirklim, kad puika iemācījās pagatavot kāŗtīgu kafiju. Bet gaidīšana ir to vērta :) Vispār - bērniem ir jāļauj darīt, tad kad viņi to sāk paši gribēt darīt, vēlāk, kad gribēsim, lai viņi to dara, viņi nedarīs.

Ieva_ 10. augusts 2017 19:41

mammas, ļaujiet bērniem darīt un palīdzēt, jo kà gan viņi savādāk ko apgūs?! Un priecājaties par iņu sniegumiem!
Zinu- nav viegli dareiz