Ķermeņa masāža
22.04 12:00-13:00
Brīvo vietu skaits: 1
Lamājam sekas, cēloņus nemeklējam
19. Jun 2013, 18:18
lauvinja
lauvinja
Šodien Latviju pāršalca vēsts - sieviete ar diviem maziem bērniem pagājušo nakti ielekusi upē. Nenoliedzami traģiski.
Netā lasām šausmināšanos par nabaga sievieti - kā viņa tā varēja, viņai nebija tiesību un taml. Labi vēl ar pus vārdu piemin sociālo dienestu, un kā labi redzams, sociālā atbalsta sistēma labi strādā vien uz papīra, bet dzīvē viss ir savādāk.
No tekstiem presē var noprast, ka vīrs sievieti ir pametis ar diviem mazuļiem un nerūpējas ne par sievieti, savu bērnu māti, nedz mazuļiem, jo uzturlīdzekļi sieveitei tiek pašrkaitīti no uzturlīdzekļu fonda un tie, kā jau daudzi pabalstveidīgie mūsu valstī ir graši. Protams, tas ir vairāk nekā nekas, bet ne tuvu pietiekami, lai kaut cik nodrošinātu bērnu vajadzības.
Jā man ir bezgala skumji par mazajām, nevainīgajām dzīvībiņām. Man ir skumji un bezgala žēl sievieti, kura šādā veidā mēģināja risināt problēmas. Esmu pārliecināta, ka viņa bija ļoti izmisusi, jo no laba prāta tādu soli neviens nesper. Šobrīd pēc visas šīs ažiotāžas man gribētos teikt, ka būtu labāk ļāvuši sievietei noslīkt.
Tajā pašā laikā, man gribētos, lai prese un mēdiji beidz ķengāties par nabaga sievieti un pie lielā zvana portālos un avīžu pirmajās lapās iepostē bērnu tēva bildi ar vārdu un uzvārdu - ar lielu uzrakstu - ES NERŪPĒJOS PAR SAVIEM BĒRNIEM UN ESMU LĪDZVAINĪGS SAVU BĒRNU NĀVĒ!
Es zinu, ka tas nenotiks, jo tak tad būs pārkāptas cilvēktiesības un sazin kas vēl, bet tieši bērna tēvs ir lielā mērā vainīgs pie situācijas un sievietes izmisuma....
Un šajā gadījumā pat sievietes draudzene nojauta ko nelāgu un aizstiepa uz sociālo dienestu, kurš, ak vai, nenovērtēja situācijas nopietnību, lai gan vajadzēja mazo bērnu dēļ.
Bez tam ir jāsaprot, ka depresijas un taml. gadījumos, ārsta palīdzība ir nepieciešama ilgstoši un ne viss ir gluši par baltu velti mūsu valstī.
Un es nesaprotu, kāpēc sievietes, kuras ir pašas bērnu mātes, bērnkopībā nesaredz vīriešu līdzatbildību un kā vārnas ir gatavs noknābāt citas sievietes un kā aklas vistas atteikties saredzēt, ka bērnu radīšana un audzināšana ir divu (!!!!) pieaugušu cilvēku atbildība.
Depresijai nav sakara ar slinkumu! (Lai arī mēdijos bieži rada nepareizu priekšstatu, ak man ir depresija, un taml izteikumiem, lai gan visbiežāk tā ne tuvu nav depreseija).
Tad, kad ir depresija, tad cilvēkam visbiežāk nav ne spēka, ne vēlēšanās kaut ko darīt un mainīt un izmainīt to stāvokli nevar pats cilvēks bez citu palīdzības!
Tāpēc ka depresīvs cilvēks NEVAR sameklēt palīdzību. Viņš to neredz jēgu meklēt un arī neredz, kur
Vācijā, piemēram, ir sistēma (vismaz pirms dažiem gadiem bija), kur sievietes jau grūtniecības laikā apsekoja mājas apstākļos, lai novērotu, vai nav tendence uz depresiju, jo pierādīts, ka depresija un ar to saistīti stāvokļi, garīgas saslimšanas, ir redzamas grūtniecības laikā. Šāda prevencija nosargā iespējas, kad ļoti depresīva māte dzemdībās nonāk psihozē (tās ir tās mātes, kas lec pa logu laukā , mums LV arī bija tāds gadījums) vai nogalina vai pamet jaundzimušos (glābējsilīšu stāsts). Šādā veidā , ja ir jau aizdomīga grūtniece, sievietei tiek piestellēti speciālisti, sniegta psiholoģiskais atbalsts laikus, lai tas viss nevērstos vēlāk pret bērniem
Garīgi slims cilvēks nav slinks. Viņš ir slims, nonācis tādā stāvoklī. Neviens neattaisno rīcību galināt bērnus. Vienkārši šāda rīcība ir afekta stāvoklis.
interesanti kā sociālajos dienestos konstatē depresiju? Un kādu palīdzību piedāvā? Psihiatra slēdziens var būt tikai tad, ja ir jau notikusi "epizode". Diemžēl šī epizode beidzās pārāk šausmīgi.
Psihiatrija cīnās ar sekām, ja vispār līdz tam nonāk. Neticu, ka lielākajai daļai krīzē nonākušo kāds ir gatavs sniegt bez maksas psiholoģisko palīdzību.
Esmu pieredzējusi paziņu lokā situāciju, kad tēvs atstāj ar šizofrēniju sirgstošu sievu ar diviem maziem bērniem un aiziet pie citas. Ar ugunsdzēsējiem šo sievieti ar mazo bērnu noņēma no 5.stāva palodzes...
Tā ir realitāte
Smaidiga24, Katezieme,
Un pasakiet, kāpēc vīrietis, bērnu tēvs, uzticēja savu bērnu audzināšanu garīgi nelīdzsvarotai būtnei|? Vai tā nav nolaidība un bezatbildība?
Smaidiga24, Katezieme,
Ļoti labi tiek demonstrēta jūsu komentāros LV sabiedrības attieksmi pret depresiju un tās sekām!
Kā komentēja psihiatrs - bērni sievieti parasti ir spēcīgs stimuls savākties, un dzīvot tālāk, bet ja nav stimuls, tad depresija ir bijusi gana nopietnā stadijā!
Un ko mums kā sabiedrībai dos, ja sievieti ieliks cietumā?
Vai tiešām ticat, ka tas spētu atturēt no pašnāvības kādu citu sievieti? Vai varbūt pasargāt bērnus? Drīzāk otrādi, tas graus vēl vairāk jau tā smagās situācijās esošo sieviešu uzticēšanās sociālajai atbalsta sistēmai, jo tak nepalīdzēja, tik parunāja, un atšuva, pēc tam nosodīja.
"Depresijā nonākušam cilvēkam trūkst apņēmības un gribasspēka sevi motivēt un iekustināt kādai ļoti mērķtiecīgai, konstruktīvai un aktīvai sava stāvokļa uzlabošanai, jo slimība ir izmainījusi slimnieka skatījumu un attieksmi pret viņa dzīves notikumiem un situācijām. Kaut viņš apzinās savu slimību un nezaudē kritisku pašnovērtējumu, viņš it visā redz tikai un vienīgi negatīvos aspektus, tāpēc arī bieži sper kļūmīgus un lielā mērā destruktīvus soļus – pamet darbu, izšķiras, pārtrauc attiecības ar draugiem utt."
http://www.gsk.lv/Depresija.html
Portālos rakstos bija minēts, ka sievietei ilgstoši bijusi depresija..
Kā arī to, ka psihiatra slēdziens vēl nav bijis!
Protams, tas ir traģiski, ka šāds gadījums bijis, briesmīgi! Bet, vairāk būtu jādomā par to, vai nav bijis iespēja šādu šausmīgu gadījumu novērst!?
Cilvēku vienaldzība, iniciatīvas trūkums, egoisms- lūk par ko būtu jāsatraucas!!
Cilvēki ir dažādi, vieni stiprāki, citi mazāk!
Nevajag attaisnot, bet izprast, nevis mesties kā šakāļiem uz jēliem kauliem!
Vai arī paklusēt!
Meitenes- es jums novēlu nekad nenonākt situācijā, kad kaut kas ir jālūdz, vienmēr spēt rast spēku turpināt un spēt saprast brīdi, kad vajag lūgt ārsta vai kāda cita palīdzību, un to arī saņemt!
Mazajiem bērniņiem vēlu mieru!
Un mātei..Mēs visi par saviem grēkiem kaut kad maksāsim!
Piedod, bet tev nav ne jausmas par ko tu runā!
Acīmredzami, Tu, neesi saskārusies ne ar kādu depresijas paveidu!
Es pilnīgi pieļauju, ka māte domāja, ka izdara bērniem labu, izbeigdama viņu dzīvi, kas dotajā brīdī viņai likās neizturama, netaisnīga, neciešama!
Tas ir slims cilvēks, un ar psihiskām slimībām slimojoši cilvēki nekontrolē savu rīcību!
Tu, tāpat nezini kādēļ viņa atteicās no psihologa palīdzības, nezini, kādēļ aizgāja/pazaudēja darbu! Ne vienmēr aiziet brīvpràtīgi, dažreiz tu labāk paraksti papīru, ka aizej pēc paša vēlmes, kaut gan īstenībā tā nemaz nav!
Jā- daļa Latvijas tēvu būtu jāliek cietumā! TUR JAU TĀ LIETA!
Es uzskatu, ka to "tēvu", kaut gan grūti viņus par tādiem saukt, kuri apgalvo, ka nevar maksāt uzturlīdzekļus, to bankas konti būtu jāizpēta, jo ne viens vien apgroza kontā simtus, bet alimentus nav spējīgi samaksāt!
Un ja tētuks dod naudu tāpat, bet uzturlīdzekļi tiek maksāti no valsts, tad man atiek vien secināt, ka bērna tētuks ir labs shēmotājs.... un jā, ari viņam tad veita cietumā, par valsts krāpšanu!
Vai tu maz esi saskārusies ar patiesu izmisumu un depresiju? (nevis ņaudēšanu- man neko negribas, la, la la...)?
Kopējos komentāros par šo tēmu skaidri var saredzēt plaši izplatīto uzskatu - lai arī kas nenotiktu ar bērniem - ir vainīga sieviete. Ja paliek stāvoklī - pati muļķe. Ja izvēlas veikt abortu - slepkava. Ja atsakās no bērna - tā nav normāla. Ja sieviete atstāj bērnus šķiroties vīram - nenormālā.
A vīrieši - nu uztaisīja bērnu - pareizi - sieviete pie vainas, ka neizsargājās; aborts - nu tā ir sievietes izlemšana un lēmums,es jau neko (tas nekas, ka es neesmu gatavs uzņemties atbildību par savas rīcības sekām). Vīrietim mūsu sabiedrībā tiek piedots viss!
Atstāt bērnus pie tēva durvīm, kurš par bērniem nerūpējas, ir vienāds ar atstāt pamestus vienus.....
Es nesaku, ka tas bija labs risinājums no sievietes puses, bet nu līdzveinīgi ir pietiekami daudzi.
Jā, visvieglāk ir nosodīt sievieti un izlikties, ka viņa pati ir vainīga pie visas situācijas.....
Diemžēl mātes psihoze ir maz pētīta un Latvijā depresijai vispār pievērš maz uzmanības - sak, tā jau tāda vājo slimība. Esmu redzējusi, kā no stipra cilvēka depresija var padarīt slimu dažu nedēļu laikā. Cilvēks var nonākt afekta/psihozes stāvoklī un izdarīt šausmu lietas,jo viņš nevalda pār sevi un neko tajā brīdī nesaprot. Neviens no laba prāta tādā situācijā neiet. Ir taču dzirdēti visi šie gadījumi,kad mātes galina nost bērnus, lec ārā pa logu pēc dzemdībām utt. Tam ir izskaidrojumi, tikai ļoti žēl, ka prevencija nekā nestrādā
Tur jau ir tā problēma, ka sociālā palīdzība mūsu valstī ir vērsta uz tiem, kam pietiek pacietība klapatot ilgtermiņā, bet tiem kam vajag ātri un reāli paliek aiz borta!
Nu nav spējīgs cilvēks izmisumā un depresijā izurbties cauri kaudzei likumdošanu, lai sociālā dienesta priekšā pierādītu, ka nav ēzelis!
Lai vai kā - mēs nezinām iemeslus kāpēc bērna tēvs ir pametis ģimeni, tomēr, lai arī kādi ir šie iemesli, lai arī cik liela "maita" varbūt ir sieviete, bērna tēvam NAV tiesību par SAVIEM bērniem nerūpēties!!!
Tas, ka līdzekļi tiek maksāti no uzturlīdzekļu garantijas fonda, ir pierādījums tam, ka bērna tēvs par bērniem NERŪPĒJAS!
Ja sieviete audzina bērnus viena- nav nekāda attaisnojuma tam, kur ir tēvs!
Ja sieviete ir ar sliktiem ieradumiem- ko tad atstāj bērnus ar viņu?! Ko necīnies?!
Pilnīgas muļķības!
Vesels cilvēks ne ko tādu nemūžam nedarīs, tāpēc ko pārmest būtu stulbi.. Diemžēl ar sekām nāksies cīnīties pašai.. Ja nenozīmēs psiholoģisku palīdzību, tad var arī aiziet ar otru mēģinājumu!