№9: Lai top burbuļi! jeb pārvēršam ideju realitātē

Šajā reizē Jūsu papilduzdevums ir izdarīt kopā kaut ko, kas nekad nav darīts! pārim! Tas jādara nevis kā ģimenei, bet kā pārim.

Jo ilgāk esam ar vīru kopā, jo paveras arvien plašāki apvāršņi ar lietām/darbībām, ko neesam kopā veikuši/piedzīvojuši/atklājuši, tā teikt, jo vairāk mēs kopā daram/piedzīvojam/izbaudam.., jo vairāk apzināmies, cik daudz mēs vēl kopā neesam darījuši/piedzīvojuši/izbaudījuši... Mums abiem ir viena ļoti īpaša kartiņa, kur esam atzīmējuši svarīgākos notikumus, kurus piedzīvojam abi kopā pirmoreiz, sākot jau ar pirmo satikšanās reizi. Sākumā pat neiedomājāmies, ka kartiņa arvien, arvien papildināsies un piepildīsies, kur nu vēl, ka tur parādīsies ieraksts par mūsu saderināšanos un laulībām. Šis uzdevums bija labs iemesls izvilkt no lādītes kartiņu un atcerēties par tādiem mūsu feinajiem „Pirmoreiz..” brīžiem.

Parunājot ar vīru, nosmējām, ka daļu no tā, kas mums patīk, mēs kopā esam baudījuši, baudam un noteikti vēl izbaudīsim(kad es beidzot nopirkšu to loterijas biļeti un vinnēšu SuperBingo, jo tam vajadzīga pakrietnāka naudas summiņa :D )., bet tā, uz „pasūtījuma”, vēl neizbaudīts baudījums jau vien būs mums abiem pirmoreiz, kā arī pirmoreiz kopīgi piedalāmies kā pāris šāda veida projektā :D

Kopā neesam darījuši lietas (un visticamāk arī tās neīstenosim (protams, protams, nekad nesaki - nekad), no kā man ir fobija, piemēram, bailes no augstuma (tātad visādi gaisa baloni, klinšu kāpšanas, lidojums ar helikopteru, pacēlāji, Panorāmas rati, gumijlēkšana, kāpšana Eifelī. utt.), bailes no dziļiem ūdeņiem (tātad visādas niršanas, kruīzi, pelde Atlantijas okeānā utt.), nepatika pret aukstumu (tātad visādas slēpošanas, slidošanas, sajūsma par Alpu kalnu virsotnēm) utml. ekstrēmas darīšanas, kas kaut kā pirmās spilgti izlec dienasgaismā par kopā nesadarīto un uzrauj „zoseni”. :D Nākas secināt un vēlreiz apstiprinās fakts, ka adrenalīns nav tas primārais, kas mūs vieno kā pāri. Šo rakstot, sajutos kā baigā, nacionālā piepe :D, kas labprātāk izbauda piezemētākus, vietējos Latvijas labumus, nekā sajūsminās par „pasaules džungļiem”.

Nu, tad kādi varianti? Ko mēs tādu feinu, kopā nedarītu, varētu šajās dienās kopā sadarīt? :D Kaut ko tādu gana rotaļīgu, vieglu un bērnišķīgi pozitīvu, ņemot vērā, ka vīrs pirmo reizi izņēmis darbā slimības lapu un veseļojās no vīrusiem mājās. Ziepes esam vārījuši, sveces lējuši, uzpūtīsim abi kopā burbuļus! Vienmēr ir gribējies izmēģināt uzburt šo skaistumu un radīt noslēpumainību pašu rokām, bet kaut kā tas Glicerīns vienmēr tā arī palicis aptiekas plauktā. :D Domāts – darīts! Vienu vakaru meklējām dažādas burbuļgatavošanas receptes, savilkām kopsaucēju, vīrs izrēķināja mums vispiemērotākās proporcijas, tikām pie glicerīna un atiet – Lai top burbuļi! :D

Gāja jautri, prieks, ka ar vīru kopā varam ne tikai lieliski sastrādāties, izbaudīt gultas priekus vai audzināt bērnus, bet arī tā pavisam jautri Burbuļoties. :D

Jāsaka, interesants eksperiments, feini pavadīts laiks divatā un galarezultāts superīgs (mūsu virtuvē tik lieli burbuļi tika pūsti pirmoreiz!), ko nu varēšu pielietot ne tikai savu bērnu ikdienā un ballītēs, bet arī savā ikdienas darbā, lai iepriecinātu arī mazos skolnieciņus, kur līdz šim izmantoju pirktos burbuļpūšamo šķidrumu litrus)! :)

Pēc kopā padarītā, piedzīvotā uzrakstiet, kas bija grūtākais, kas interesantākais, pozitīvākais, un kāpēc to bija vērts darīt! Dalieties sajūtās!

Interesantākais bija fakts, ka, izlasot papilduzdevumu, automātiski/primāri pievērsos tieši tām tūkstot’s lietām/darbībām, ko esam ar vīru kopā sadarījuši, sajutuši, kur tik’ vien esam sabijuši, aizbraukuši, ko izbaudījuši, kā atpūtušies gan tuvākā apkārtnē, gan aiz valsts robežām utt.utjp., par video rullīšiem, fotosesijām, neskaitāmiem filmu vakariem, dejām ballēs, kopīgiem mājas darbiem un ēdiena gatavošanu, pastaigām, riteņošanu, iepirkšanos pat nerunājot, kas izraisīja milzumdaudz pozitīvu emociju, un tikai sekundāri pievērsos pamatjautājumam par lietām/darbībām, kas kopā nav darītas, Tas arī bija tas grūtākais šajā uzdevumā, mēģināt iedomāties, kas tas varētu būt, kas kopā nav sadarīts un ko tādu varētu tādā īsā laika sprīdī kā pārim kopā sadarīt, ņemot vērā to, ka vīram mājas režīms. :D

Kas pietrūkst jūsu attiecībās? Ko jūs gribētu kā pāris darīt, lai savas attiecības uzlabotu, vai tajās ienestu jaunu kvalitāti?

Lielos vilcienos mūsu attiecības aug, attīstās un pilnveidojās nepārtraukti, nav nekā tāda, kas ilgstoši pietrūktu vai radītu kādu diskomfortu. Ja kaut kas pietrūkst, rodas kādas domstarpības vai nesaskaņas, tad negaidām, ka kaut kas nokritīs no gaisa vai kāds cits atrisinās kaut ko mūsu vietā, pieslīpējamies un atrisinām situāciju paši un pēc iespējas ātrāk, dzīve vienkārši ir pārāk īsa, lai to nodzīvotu nekvalitatīvi. Galvenais, lai visi veseli, gatavi sadarbībai un lai ir finanses, kas ik pa laikam palīdzētu iekrāsot dzīvi krāsaināku.

Esat gatavi sarakstīt savu vēlmju kalendāru? Kas jums liktos feini un īstenojami, un kad patiešām šīs vēlmes varētu realizēt? Uzrakstiet savu vēlmju kalendāru!

Izlasot šo uzdevumu, pirmā doma, kas ieskrēja prātā, bija slavenais teiciens – „Cilvēks plāno, Dievs dara.” :D Manā attiecību pieredzē šis teikums vairakkārt apstiprinājies, bet nu, neskatoties uz to, savu dzīvi, it īpaši ikdienu, bez plānošanas un kārtīga menedžmenta iztēloties nevaru.

Ar vīru dzīvojam šeit un tagad, elastīgi pielāgojamies situācijām, neieliekam sevi kādos konkrētos iedomu rāmjos un viss notiek – baudam dzīvi „pa lielam” neiespringstot par nākotni. Bet kopumā, protams, kopīgā nākotnes vīzija mums ir skaidra – novecojam kopā, audzinam bērnus, uzlabojam un attīstam dzīvesveidi ap mums (t.sk. māju, pagalmu), esam laimīgi un daram laimīgus sev apkārt esošos.

Pateicoties šim projektam, esam ieskicējuši savu tuvāko divu gadu plāniņu – kopā, roku rokā, kāpsim uz lielās Dziesmu svētku skatuves, Latvijas simtgadei veltītajos Dziesmu svētkos, izdziedāsimies no sirds un piepulcināsim mūsu lieliskajam pieciniekam vēl vienu mazuli. Tā kā ticu, ka bērni paši mūs izvēlās, izdomājām šīs nedēļas laikā arī ar vīru gan meitenītes, gan puisīša vārdiņu, lai šo nākošo divu gadu laikā mūsu ieplānotais mazulis jau aprastu ar domu, ka viņa ienākšana ģimenē tiek rūpīgi plānota un gaidīta, lai tad, kad dosim zaļo gaismu, viņš nekavētos. :)

Ko realitātē darāt, lai uzlabotu savas attiecības vai ienestu tajās ko īpašu?

Realitātē mēs vienkārši izbaudam attiecības, nekā īpaši neiespringstot ar kaut kā darīšanu vai speciālu kaut kā ienešanu vai uzlabošanu tajās. Vienkārši cienam un ļoti mīlam viens otru, līdz ar to arī viss pārējais organiski mūsu attiecībās notiek it kā „pats no sevis”. Šajās attiecībās esmu iemācījusies uzklausīt otru, reizēm paklusēt (kas pie manas straujās dabas nav visai vienkārši :D ), esmu iemācījusies arī piekāpties, rast kompromisu, vairāk piedomāju un apdomāju savu attieksmi un tās izrādīšanu par lietām/dažādiem jautājumiem, vairāk rūpējos par vīra labsajūtu, komforta zonu, esmu iemācījusies „Murrrrrrrāt” un daudz vairāk saku „Paldies!” un „Mīlu!”.

Jā, mums ir pieci bērni (tajā skaitā, kā jau tas daudzbērnu ģimenēs tagad arvien populārāk, dvīņu meitenes ;) ), tā kā jāatrod laiks gan viņiem un viņu nodarbēm (bd, skolas, Mūzikas skola un Solo nodarbības, baseini, Šaha nodarbības, Flautas spēle...), gan mūsu darbiem (jo abi ar vīru, protams, oficiāli strādājam) un izaugsmei tajos, gan savai mājai un pagalmam (kas mums kā lielai ģimenei ir ļoti būtisks elements), gan regulāriem kora mēģinājumiem (kopā ar vīru dziedam vienā korī), koncertiem, ik pa laikam kādiem kursiem (profesionālajā pilnveidē un kvalifikācijas celšanā), gan dažnedažādiem ģimenes pasākumiem, svētkiem, izbraukumiem, gan divvientulīgiem mirkļiem abiem kopā. Protams, tas prasa milzīgu, rūpīgu un lielu ikdienas plānošanu, pamatīgas menedžmenta prasmes, elastību un stipru mugurkaulu, bet, ja cilvēks dara, viņš var dabūt gatavu visu ko vēlas, lai arī dažreiz varbūt šķiet, ka tā ir neiespējamā misija. :D Un tas arī ir tas īpašais mūsu attiecībās, mēs paši esam īpaši, mēs publiski nepīkstam, nečīkstam un nepadodamies, bet vienkārši daram, kas jādara, un metamies iekšā izaicinājumos, ko dzīve mums dāvina un sniedz, jo tā daudzveidība, grūtību pārvarēšana kopā, dažādi izaicinājumi jau ir tā DZĪVE. Ir tikai jāgrib, jādara un jādzīvo tā dzīve nost, tā, lai pašam būtu prieks gan par sevi, gan attiecībām, gan darbu. Ja vēl visām klāt pieliek veselību, veiksmi un mīlestību, tad viss notiks un saliksies tā kā vajag (kā vienreizēja, neatkārtojama un krāsaina puzle).

Lai lieliska atlikusī nedēļa!

Ar cieņu – Agnese:)

P.s. Bērni bija sajūsmā par mūsu burbuļiem, vīram arī āķis lūpā, tad nu kopā eksperimentēs ar puišiem tālāk - cik lielus burbuļus iespējams uzpūst no tāda mājās gatavota šķidruma? Kopā ar bērniem iemēģināsim arī krāsainos burbuļus. Redz kā viens pārīša joks var izvērsties par kārtīgu un feinu ģimenes izklaidi. :D