24.04 10:50-17:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 3
Nav tā, ka labdarība man ir sveša 11 mēnešus gadā, atceroties par to tikai gada baltāko svētku laikā, nē, taču Ziemassvētkos noteikti ir daudz izteiktāka vēlme sniegt, dāvāt un palīdzēt, taču šobrīd to izdarīt ir krietni grūtāk nekā pirms gada vai vairākiem, jo skaistā gandarījuma vietā esmu jutusies kā muļķe!
Pirms mazāk nekā gada. Uzvarējusi karā ar kupenām, beidzot biju slimnīcā, lai ar mazo, ko turēju rokās, dotos pie fizioterapeites. Ieskrējām tualetē, lai apmainītu autiņbiksīti pirms nodarbības, satiekot vecenīti, kura lūdza naudu zālēm slimajai sirdij. Bļāviens! Man kabatā sagatavota precīza naudiņa fizioterapijas nodarbībai un karte, lai nopirktu zāles, arī mājās, laika nav un, izmisīgi pārmeklējot visas jakas un bikšu kabatas, atrodu vien kādus 20 centus un ļoti atvainojos, ka nu galīgi nav naudiņas līdzi. Vecenīte paņem tos pašus centus un dodas pie nākošās dāmas, kas tikko ienākusi tualetē, bet es jūtos drausmīgi, jo nepalīdzēju, jo viņai sāpēs sirds, lai gan es varēju tās zāles nopirkt, ja vien būtu paņēmusi maku.
Fizioterapeites kabinetā izkratīju sirdi, dzirdot par to, ka nekāda vaina vecenītei neesot, tikai regulārs piepelnīšanās veids. Zāles nepērkot, un tualeti esot izvēlējusies, jo tur sargam viņu grūtāk pamanīt.
Man meloja.
Tieši tāpat meloja tad, kad kādas labdarības organizācijas facebook lapā vēlējos palīdzēt ģimenei ar bērnu. Tik ļoti vēlējos, ka "devos"tālāk par anonīmo ziedošanu caur pašu labdarības organizāciju, uzzinot, ka cilvēki bērnu drēbītes prasa ziedot, jo vienkārši nepatīk tās mazgāt un vieglāk ir palūgt jaunas, skaistas, tīras. Nopietni!
Nākošajā reizē, kad pierunāju vīru aizvest mantas ģimenei, kas labdarības organizācijai prasīja palīdzību, mēs sestdienas 11 rītā satikām ģimeni alkohola reibumā. Un jā, katram gadās svētki, taču retais izvēlas tos svinēt jau no paša rīta.
Ir arī laba pieredze, godīgi cilvēki, bet tie "negodīgie" tomēr ik pa brīdim liek kļūt vienaldzīgai pret palīgā saucieniem. Kā to mainīt? Kā saglabāt vēlmi un ticību, ja tā dažiem itin nemaz nav vajadzīga? Vai arī Tev ir gadījies būt apmuļķotam? Vai varbūt Tu ziedo tikai 100% pārbaudītiem cilvēkiem un organizācijām?
Es tomēr izvēlos ziedot bērniem, caur ziedot.lv fondu katru gadu uz labestības dienu, ar savu nodaļu esmu arī ziedojusi pensionāriem, bet tas arī ir no zināmas organizācijas.
Teikšu godīgi, mani īpaši neuzrunā trūcīgās ģimenes tikai tamdēļ vien, ka daudz ir dzirdēts, ka izmanto iespēju dabūt par brīvu, kaut apstākļi nemaz neprasa - kaut aprakstītā situācija par to, ka nevēlas mazgāt drebes, bet labāk saņem jaunas.
Katru gadu mums uzņēmumā tiek vākti ziedojumi no nodaļas darbiniekiem (pašu darbinieku iniciatīve) uz Ziemassvētkiem, parasti jau atrastas kādas ģimenes ar bērniem, tad nu vienu reizi sanāca tā, ka viena ģimene, kurai varēja ziedot bija man pazīstama meitene ar saviem diviem bērniem - statusu ieguvusi kā trūcīgo, nestrādā pati, bet gaida no citiem, būtu labāk ko lietas labā darījusi, bet nē, ērtāk sagaidīt. Protams uzņēmumā kāda nodaļa viņai izvēlējās sapirkt daudz, ko, parasti nodaļā mēs metamies naudu katrs darbinieks un tad sapērkam ģimenei šo to, ko minējusi aprakstā, kas nepieciešams, bieži vien arī nauda tiek uzdāvināta ar dāvanām, bet pēc laika sociālajos portālos skatos bildes, ka meitene ar savu jauno mīļoto uz ārzemēm devusies izklaidēties ceļojumā, protams, bez bērniem. Nav jau aizliegts protams izklaidēties, bet nu, ja citiem pasniedz, ka tik grūti klājas un knapi var izdzīvot...
Kādu gadu iepriekš vēl, kad bija cita novada ģimenēm jāziedo man atmiņa palicis, ka viena no nodaļām bija sapirkusi bērniem dažādas mantas, arī mātei un vēl ielikuši dāvanā naudu, tajā gadā ģimenes arī uzrakstīja pateicības vēstules, bet no šīs ģimenes mēs saņēmām "Kad es ieraudzīju naudu, tad es aiz sajūsmas sāku tā spiegt..." pateicība bija tikai par naudu, ne par dāvanām cita veida - kaut kā tā sanācis, ka pēc šādiem gadījumiem tāda vilšanās sajūta. Protams, noteikti ne visas ģimenes ir tādas, bet, ja nākas ar ko tādu saskarties, tad ziedošanas vēlme pazūd.
Tiešām nejauki, ka cilvēki šādi izmanto citus, jo ir ģimenes, kurām tā palīdzība ir ļoti nepieciešama ☹
Mēs parasti cenšamies palīdzēt ģimenēm caur Ediju Piparu, jo viņš apseko šīs ģimenes, vai palīdzība tiešām ir nepieciešama; tāpat reizēm ziedoju, zvanot uz ziedojumu telefonu, bet arī šajā gadījumā nevar būt 100% drošs, ka naudiņa tiks aizvirzīta uz mērķi, jo pat nesen lasīju, ka viena ģimene gandrīz gadu jau gaida šo naudiņu... ☹ žēl, ka tā ☹
Bet tāpat sirsniņā ir liels prieks, zinot, ka esi kādam palīdzējis 😀