Nr.4 Ilvija: Kur esmu ES?

Labdien!

Es esmu laimīga, jo man ir dots viss, kas sniedz dzīves piepildījuma sajūtu. Man ir mana ģimene, mīlošs un gādīgs vīrs, brīnišķīgs dēliņš, darbs, kas man patīk....un tomēr dažkārt jūtu, ka man tās laimes ir tikai puse. Un tad rodas jautājums, kāpēc?

Es esmu perfekcioniste gan darbā, gan mājās. Visam jābūt "fifty - fifty", citādi man nav miera. Bet kur visā šajā perfektumā palieku ES? 

Es zinu, ka, vakarā nenomazgāti trauki, nākamajā dienā man traucēs ar baudu izdzert rīta kafiju;

Es zinu, ka vietā nenoliktas mantas liks man tās meklēt pa visu māju stundām ilgi;

Es zinu, ka netīra grīda mani vienkārši kaitina;

Es zinu, ka pilna veļas mašīna ar drēbēm sauc mani tā pavisam, pavisam klusiņām;

Es zinu, zinu, zinu.....

Bet kā likt saprast sev, ka reizām tas ir mazsvarīgi. Vajag padomāt par Sevi. Kur palieku Es?!?!?

Gribētos jau sev apsolīt dikti daudz ko - traukus reizēm atļauties nenomozgāt, grīdu atstāt neizslaucītu, veļu nemazgātu - bet zinu, ka es nevarēšu šo solījumu pildīt! Es vienkārši esmu tāds cilvēks, kurš domās par visu citu no sākuma un tikai pēc tam, ja laiks atliks, par Sevi.

Domāsim vairāk par sevi,

Ilvija. 

VISLABĀKĀ SEV- trešais uzdevums. Kas TEV traucē justies labi?