Kristīne Virsnīte: Iespējams, mums ir jāsadeg, lai saprastu, ka ir jāpaņem pauze

TV personība un blogere Kristīne Virsnīte sarunā ar Māmiņu Klubu atklāj, ka viņa prot atpūsties vien tad, kad ir izrāvusies no ierastās vides. Šī iemesla dēļ Kristīne trīs mēnešus kopā ar savu ģimeni pavadīja Šrilankā. 

Atrodoties Latvijā, Kristīnei piespiest sevi atpūsties un neko nedarīt ir ļoti grūti. “Es protu atpūsties tikai tad, ja izņemu sevi ārā no ierastās vides. Ja esmu šeit, man nepārtraukti rodas vēlme darboties un kaut ko darīt, jo šķiet, ka nevar atpūsties neko nedarot,” saka viņa. Kad Kristīne sapratusi, ka viņai kļuvis jau tik grūti, ka vairs nav fiziski spējīga piecelties no gultas, tika pieņemts lēmums uz trim mēnešiem doties uz Āziju, lai varētu neko nedarīt.

Lai gan Kristīnes draugi un ģimene nav varējuši noticēt tam, ka viņa varēs nosēdēt mierā, Šrilanka pierādīja pretējo. “Kad ieradāmies Šrilankā, manējie bija pārsteigti, ka es varu vienkārši nosēdēt krēslā uz terases un neko nedarīt,” tā viņa.

Šrilankā Kristīne kopā ar savu ģimeni aizvadīja trīs mēnešus. Kad bija pagājuši pirmie divi mēneši, viņa savam vīram teikusi, ka tad, ja būtu jālido uz mājām jau šodien, viņa tam nebūtu gatava, jo divi mēneši vēl nav neko mainījuši.

Dzīve pēc Šrilankas

Vaicāta, vai šobrīd ir tikusi pāri izdegšanas posmam un jūtas labāk, Kristīne saka, ka ir jāpaveic vēl vairāki darbiņi. “Ja esi dedzinātājs, tad ar to dzīvo visu laiku sev līdzās. Tas nav vienkāršs uzdevums,” saka Kristīne, piebilstot, ka , viņasprāt, izdegšana ir hiperkomspensējošs mehānisms, kuru pielietojam brīdī, kad negribam kaut ko just vai jūtam ko tādu, kā ir par daudz. 

Tāpat kā daudzu cilvēku dzīvēs, arī Kristīnes dzīvē 2020.gads nesa lielas izmaiņas. Kā atzīst viņa pati, aizpagājušā gada vasaru labāk gribētu neatcerēties, taču aizmirst to nespēj. “Manā dzīvē notika milzīgi pārdzīvojumi. Nomira arī mans tētis. Es sapratu, ka negribu to just, jo tas ir tik smagi un grūti,” tā TV personība Kristīne Virsnīte.

“Iespējams, mums ir jāsadeg, lai saprastu, ka ir jāpaņem pauze. Ja neesi tur bijis, tad nesaproti, Tikai tad, kad esi bijis pamatīgā bedrē, saproti, ka otrreiz negribi tur nonākt,” ir pārliecināta viņa.

Kad pateikt “stop”

Sarunās ar terapeiti Kristīne ir vaicājusi, kā notvert mirkli, kad ir nepieciešams pateikt “stop”? Uz to speciāliste atbildējusi, ka tieši brīdis, kad ir spēks un enerģija, arī ir īstais moments, kad to darīt. “Kad esi uz viļņa, tas ir tas brīdis, kad pakāpties atpakaļ un atpūsties. Tad, kad brauksi tālāk, vilnis jau ies uz leju, tev tik un tā būs jāturpina realizēt tas, ko esi apņēmies,” ir pārliecināta Kristīne, atgādinot, ka tieši atrodoties visaugstākajā punktā ir jāpasaka “stop”.

Pēc atgriešanās no Šrilakas Kristīne vēl nav atsākusi strādāt ar pilnu jaudu, darot vien tik, cik pietiek spēka. “Kādreiz varēju padsmit stundas bez ēšanas un gulēšanas, bet šobrīd tās ir divas stundas dienā,” tā viņa.

Vaicāta, kāds ir viņas ieteikums citiem, kuri arī balansē uz robežas ar izdegšanu, Kristīne mudina nepalikt vienam, meklēt palīdzību un atbalstu. “Kad esi kopā ar kādu drošu, uzticamu pavadoni, atbalstu, sāc saprast, kas notiek. Jāsāk ar nelielām, mazām pārmaiņām, kuras ieviešam dzīvē, lai viss nesabruktu,” rosina viņa. “Vai esi parunājis šodien ar kādu atbalstošu personu, dzirdējis par sevi kaut ko labu? Meklē cilvēkus, ar kuriem jūties labi! Atkāpies solīti no tiem, kuri tevi pazemo,” mudina Kristīne Virsnīte.