25.04 17:00-18:30
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 11
Tuvojoties Mātes dienai vēlamies jūs aicināt dalīties ar saviem košākajiem kopā pavadītajiem brīžiem, un vienu no skaistajiem stāstiem apbalvosim ar Debenhams dāvanu karti 100 EUR vērtībā, kā arī aicināsim piedalīties fotosesijā, kurā mammu un bērniņu centīsimies saģērbt pēc iespējas līdzīgākās drēbēs!
Piedalies:
1) Izvēlies vai izveido fotogrāfiju, kurā esi redzama kopā ar savu bērniņu;
2) Uzraksti jūsu kopā būšanas spilgtāko notikumu;
3) Iesūti fotogrāfiju un stāstu līdz 5.maijam tepat komentāros
4) Uzvarētāju paziņosim 9.maijā.
Marko piedzima 29.oktobrī, un turpat aiz stūra bija arī mūsu kopīgie Ziemassvētki. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka šie svētki ir īsti ģimenes kopā būšanas svētki, kas pildīti ar mīlestību un mieru. Pagājušie Ziemassvētki bija mums ļoti īpaši, un tiešām varētu teikt, ka spilgts notikums. Tos pavadījām mājās, Rīgā, tikai es, tētuks un mūsu dēliņš. Tā pa īstam apzinājāmies: "Jā, nu mēs esam ĢIMENE!!!" Tikai būt kopā, bez liekām ambrāžām un dāvanu kalniem, bet apzināties, ka vislielākā dāvana esam viens otram.
Spilgtākais kopā būšanas notikums! Grūti izšķirt kurš būtu tas labākais.
Jā,izdomāju,tie ir mirkļi,kad mazā mani apskauj,pirms gulētiešanas un ja vajag aizmiegot uz manis,kaut ir gads un desmit mēneši. Apskaušanās,mīļuma izrādīšana,tad kad vismazāk gaidi ir vislabākais kopābūšanas notikums. Apskāvieni ir silti,mazi un mīlestības pilni.
Itkā nekas ,ikdienišķa lieta,bet nākot pasaulē,tas nebij vienkaršakais ceļš un tieši pirmais kas bija,apskāviens.
Esmu strādājošā mamma un ome. Kopā būšanai ieplānoju laiku gan ikdienā gan svētku dienās. Bet tā kā lielu daļu mana laika aizņem sabiedriskās aktivitātes, es īpaši padomāju par to, lai šajās aktivitātēs varētu piedalīties mani bērni un tas viņiem būtu kautkas īpašs. Gustava dzimšanas dienā viņu īpaši apsveica leļļu teātra Maks un Morics, bet Katrīnes dzimšanas dienā, kamēr viņa bija pie friziera, sarunāju, ka kafeinīcā viņu apsveiks ar kūku un svecītēm kafejnīcas meitenes, kas no sevis vēl nodziedāja apsveikuma dziesmiņu. Arī visos pasākumos īpašu vietu un nodarbi atrodu saviem bērniem. Arī darot darbus bērniem var atrast ļoti īpašu pieeju. Tas māca bērnam darīt labus darbus, nepiespiesti un ar interesi.
Kā jau katrai mammai, arī man kopā ar manu 1,9mēn veco dēliņu Gustavu ir daudz kopā pavadītu skaistu mirkļu. Katra diena ir kā liels piedzīvojums. Katru mīļu rītu sākam ar lielām bučām un apskāvieniem. Katru dienu darbojamies kopā..
Bet, ne par to ir stāsts..
Vēlējos pastāstīt to, ka pēc maniem uzskatiem mans un dēliņa kopējais skaistākais mirklis bija mūsu pirmā satikšanās, jeb diena, kad kļuvu par mammu.
Viss notika 2015.gada 16.jūlijā Ogres dzemdību nodaļā. Jau piecos no rīta sāku sajust regulāras sāpītes, skaidrs bija viens, pēc pāris stundiņām tikšos ar savu dēliņu.
Tā diena, kā saka mani radinieki, bija ļooti karsta, saulaina un skaista diena.. un ne velti, kā nekā mans puisīts nāk pasaulē!
Stundu pēc stundas, minūti pēc minūtes, mokošas sāpes, meziņaz satraukums.. pulkstens ir 11:43 un es izdzirdu sava Gustaviņa raudienu!
Vecmāte operatīvi atsūc dēliņam augļūdeņus no mutītes un dēliņš ir man uz krūtīm. Mans mazais mīļais puisītis.
Laimes asaras bira kā pupas. Beidzot mēs bijām satikušiem. Aktīvais punča bēbis nu bij uz manis! Beidzot apķēru, samīļoju, sabučoju!!
Tāds nu īsumā ir mūsu skaistākais kopīgais mirklis, piedzīvojums!
Jau gandrīz 3 gadus esmu kopā ar savu dēliņu Gustavu. Katra diena ir īpaša, viņā skatieni - kad ir priecīgs, bēdīgs, dusmīgs, lepns...tie emociju brīži ir tik īpaši un pārsteidzoši, ka ar vīru brīnamies, ko tik tas mūsu Bucis jau nemāk. Tie vakari, kad esmu pārgurusi un knapi acis turas vaļā, Gustavam ir pļāpājamais (tas laikam no manis iedzimts) - izstāsta visus dienas piedzīvojumus pat veselas 5x...un tad pēkšņš klusums - guļ! 😃 Mēs esam aktīvi, braucam ar riteņiem, ceļojumos gan pa Latviju, gan ārpus tās. Nav nekā svarīgāka par kopā pavadītajiem brīžiem ikdienā un svētkos!
Grūti būs izvēlēties, kurš ir vislabākais stāstiņš, jo katram tie kopā pavadītie brīži liekas tie tuvākie, skaistākie un labākie. Un gadījumā, ja par uzvarētāju tiks izvēlēts "spilgtākais" mirklis, tās nebūsim mēs ar Ievu.
Jo Ievukam ir nepilni 7 mēneši, un mēs vēl neesam nekur devušās, izņemot 15 minūšu gājienus līdz vecmammai un ikdienas pastaigas. Gribētos aizbraukt ciemos pie omītes un tantes uz citu pilsētu, taču autobusi nekursē tā, lai varētu ērti izbraukāt. Mūsu ikdiena aizrit mazajā un omulīgajā divistabu dzīvoklītī, kur tad arī piedzīvojam savus labākos un sirsnīgākos brīžus. Tādi ir trīs - visi vienlīdz mīļi.
* Kamēr LNT rādīja seriālu "Bērni un vecāki" (kurš ir kļuvis par manu visu laiku mīļāko seriālu), es auklēju Ievuku. Un katru reizi iekrita tieši tā, ka tituldziesmas laikā "When we were young" viņa bija man klēpī. Un tad, kad tika izdziedāti vārdi "I can't belive you're mine", es dziedāju līdzi ar aizlūzušu balsi, uzlūkoju viņu, un ļāvu noritēt kādai asarai. Un, lai kāda būtu bijusi diena līdz tam brīdim, šajā mirklī viss aizmirsās. Jo manās rokās atradās visa mana pasaule.
*Mūsu rīti. Klusi, nesteidzīgi rīti, kad izvelku no guļammaisa viņas siltās, plikās pēdiņas, un varu tās bučot kaut stundu. Kad viņa atkal un atkal ik rītu iztausta manu seju un dāvā miegainus smaidus, kad uzraušas četrrāpus un uzliek galviņu man uz krūtīm.
*Tās reizes, kad Ieva man cieši piekļaujas un ļauj, lai viņu apskauju. Jo viņa ir patstāvīga jauna dāma, kura, paņemta "opā", tura visus rokas stiepiena attālumā (burtiski), jo viņai ir tik daudz jāredz, jāizzina un jāiepazīst. Un tad ir tās reizes, kad viņa ir tikko pamodusies, vēl silta un miegaina, tad es uzlieku viņu uz krūtīm, un uz minūti jūtu tik cieši, tik tuvu... It kā mēs vēl būtu viens vesels. Un tad viņa atkal sāk lūkoties apkārt...
Tieši tik vienkārši un tieši tik skaisti mirkļi spārno mūsu kopābūšanu. Jā, gribētos kur doties un piedzīvot "lielas lietas", taču mūsu ģimenei nav automašīnas, tādēļ nebraucam nekur izklaidēties vai atpūsties - negribās tāda iemesla dēļ "vazāt" mazu bērnu ar sabiedrisko transportu. Taču, ja iemesls būtu patiešām vērtīgs, piemēram, uzvara šajā konkursā, mēs dotos ar lielāko prieku. 😀 Galu galā, arī es nekur neesmu bijusi kopš dzemdībām. 😀