Ķermeņa masāža
29.04 15:30-16:30
Brīvo vietu skaits: 1
Mājām jābūt bērnam visdrošākajai videi. Tomēr Slimību profilakses un kontroles centra 2016.gada statistikas dati liecina, ka bērni vecumā līdz pieciem gadiem 77% gadījumu traumas lielākoties gūst tieši mājās – dzīvojamā zonā, guļamistabā, virtuvē, pagalmā, kā arī citviet.
Padarot drošāku mājas vidi un nodrošinot bērna pietiekamu uzraudzību, ir iespējams savu bērnu pasargāt un samazināt traumu gūšanas risku.
Aicinām ikvienu vecāku piedalīties konkursā, komentāros daloties ar fotogrāfiju un aprakstu par to, kā Jūs mājas vidi padarāt bērnam drošāku – varbūt tie ir kādi oriģināli risinājumi durvju bloķēšanai, plīts norobežošanai, aso mēbeļu stūru nosegšanai u.c.?
No visu iesūtīto fotogrāfiju autoriem tiks izlozēti trīs uzvarētāji, kas balvā saņems bērna drošību veicinošu komplektu. Fotogrāfijas ar aprakstiem iespējams pievienot līdz 8.oktobrim ieskaitot.
Lai informētu par biežākajiem traumu veidiem bērniem vecumā no viena līdz pieciem gadiem un to gūšanas vietām mājās, kā arī sniegtu vecākiem un citiem bērnu pieskatītājiem praktiskus padomus, kā vidi mājās padarīt bērnam iespējami drošāku, Veselības ministrija un Slimību profilakses un kontroles centrs organizē sabiedrības informēšanas kampaņu “Bērnam droši”.
Mēs esam no tiem vecākiem , kas jau no mazotnes vairāk mēģinām stāstīt, skaidrot un parādīt, nevis nobloķēt un aizliegt pašam pamēģināt! Tāpēc mūsu mājās NAV durvju slēdžu un citas līdzīgas uzpariktes lai nevarētu virināt skapjus in atvilknes, tā vietā mums IR ierādīti pāris skapīši kur ir lietas no kurām mazais pētnieks nevar savainoties, un viņš saprot ka citur nav tik interesanti un mamma ar tēti ir pateikusi ka nedrīkst, savukārt pa sev aizsniedzamās vietām un kur drīkst mēs palaidējam jn priecājamies, tādejādi rādot ka dara visu pareizi! Arī par stūru mīkstumiem.. biju aplīmējuši asākos stūrus mājās- bērni ir tik gudri ka ātri to visu atkož, un vienreiz neveiksmīgi, bet mans bērns to stūra mīkstumu norāva no galda stūra, iebāza mutē un sāka smakt, paldies Dievam ka tajā brīdī iegāju istabā! Tāpēc uzskatu , ka arī paši mēs varam radīt, iekārtot drošu visi mājās arī bez visādām papildus ierīcēm, tas manuprāt bērnam rada vēl lielāku vēlmi līst kur grūti piekļūt vai neatļauj, tādējādi jau viņi šo pasauli iepazīst! Jā, esam ievēruši pirkstiņus atvilknēs, bet viņam ir bijusi mācībā un tagad ver ciet uzmanīgāk!
Mūsmājās diviem žiperiem (3 un 4 gadi) radīta tāda vide, lai tās bīstamākās lietas būtu nepieejamas. Bērnam nedrošās lietas ir aiz atslēgas, vai augstajos plauktos kir tik klāt nevar. Bet vietām - kur interesē ielīst, bet ir bīstamas, mēs esam pierīkojuši šķēršļus vai kaut kā citādi to norobežojuši. Lielākais izaicinājums bija mājas otrā stāva logi, bet arī to vīrs atrisināja, lai netiktu atvērti bez pieaugušo klātbūtnes. To gan nezinu kā iepostot, tādēļ brīdinājumam / biedinājumam bilde no ziņas ko uzgāju šorīt facebook. Aicinu rūpīgi pieskatīt ka rotaļlietu baterijas ir aiz skrūvītēm un nepieejamas. Mūsu mājās visas ir aiz skrūvītēm, cerams arī Jūsējās!
Tikko mazais sāka līst uz vēdera, tā ķērāmies pie visas mājās pārkārtošanas. gājām cauri katrai telpai. Visiem skapīšiem, kur ir kas bīstams (trauki, sadzīves ķīmija, u.c.) uzlikām drošības slēdžus; visiem kontaktiem ielikām drošības aizslēdzējus; no zemajiem plauktiem izņēmām visu, ko var sasist un sevi savainot; visi puķu podi pārvācās uz augšējiem plauktiem; asajiem stūriem ir gumijas apaļi stūrīši.
Manuprāt, mājas pārkārtošana un drošības tests ir obligāts katram jaunajam vecākam, nevar paļauties un to, ka mazais varbūt kaut ko neaiztikt.
Manuprāt, vienam bērniņam vēl var izsekot līdzi, tāpēc speciāli nekādus druvju bloķētājus arī neizmantojam, kā arī plīti neesam norobežojuši, cenšamies mazajam stāstīt, ka tur ir karsts, sāpēs, lai neiet klāt, regulāri uzraugot, kad gatavojam ēdienu. Esmu parādījusi, ka, taisot atvilktnes, tās jātaisa uzmanīgi, lai neiespiestu pirkstiņus, dēliņš to ir ļoti labi sapratis, ir ļoti prātīgs virinātājs 😀
Bet kontaktligzdām gan izmantojam aizbāžņus, jo tās ir pa visu dzīvokli, baidos, ka varētu arī nepaspet izsekot līdzi, tāpēc drošāk ir norobeźot 😀
Vēl dēliņš ir sācis staigāt, bet paaudzies (garumā) tā, ka var atsist galviņu pret palodzi, līdz ar to tajā vietā, kur viņš tiek klāt, pie palodzes esam salikuši spilvenus (tie sanāk starp sienu un gultu) - šie spilveni dēliņu neinteresē, tāpēc rosība šajā pusē nenotiek 😀
Bet kopumā ļoti daudz runājam ar dēliņu un pastāstām, ka var sadauzīties, ja neuzmanās, viņš ļoti daudz jau saprot ☹
Mums mājās ir jau maza staigātāja, kas visu mēģina paņemt. Virtuvē skapītim ar atvilktnēm esam uzlikuši klipšus, lai neattaisās, kad ieķeras rokturos. Viss nedrošais ir nolikts augstākajos plauktos. Uz virsmām visu liekam tuvāk sienai, jo stiepjas pirkstgalos un mēģina ar roku ko sačamdīt un dabūt sev. Pēc ēst gatavošanas vienmēr aizgriežam gāzi, jo mēdz aiztikt plīts kloķīšus. Kad gatavojam, plīts tuvumā netiek laista
Uz durvīm ar uzlikti tādi zvēriņi, lai neiever pirkstus. Pie radiatora ir truba, tā ietīta segās, lai nesasitās. Viņai patīk ar aizkariem spēlēties un tad sanāk radiatora tuvumā būt. Sekcijai atvilktnes un asais stūris nomaskēts ar dīvāna spilvenu. Uz grīdas aizvien ir eva mat puzle, lai kritieni būtu mīkstāki. Kopumā rūpīgi piedomājam, lai vide būtu droša un vaktējam.
Nesen ar Marko apmeklēju pirmās palīdzības lekciju mazuļiem, un viens no būtiskākajiem atzinumiem- mazuļu traumas un nelaimes ir nedroši iekārtota mājokļa sekas. Tātad, lielākoties mēs vecāki esam par to atbildīgi. Arī mūsmājās izmantojam dažus standarta drošības līdzekļus- drošības slēdzīti, kontaktligzdu aizbāžņus, bet vislielāko uzmanību pievēršu tieši mājokļa iekārtojumam- vadus un kontaktligzdas esam aizklājuši ar aktivitāšu dēli, no tv galdiņa novākti bilžu rāmīši, turklāt pats tv piestiprināts pie sienas. Zemākajās atvilktnēs vieta vairs nav zālēm, bet gan bērnu drēbītēm un dvieļiem. Manuprāt, visu nevar un nevajag nosargāt ar krampīšiem, stoperiem utt., jo bērns taču izzina pasauli. Nevajag bērnu atstāt bez uzraudzības, tad arī nosargāsim no nelaimēm!