Ķermeņa masāža
22.04 12:00-13:00
Brīvo vietu skaits: 1
Kļūt par tēti... tas ir īpašs notikums. Jo, lai arī cik ļoti varbūt pirms tam gatavotos šajai lomai, brīdis, kad vīrietis dzird vārdus "Tu būsi tētis", ir vārdos neaprakstāms.
Kādam varbūt emocijas gūst virsroku, kāds no prieka gavilē, kāds apslāpē laimes asaras, bet vēl kāds ir tik uztraucies, ka nav spējīgs izdvest ne vārda.
Kā bija jums?
Piedalies konkursā un tepat komentārā pastāsti, kāda bija Tava vīra pirmā reakcija, uzzinot, ka viņš kļūs par tēti?
BALVA
CEPURE TĒTIM NO BETOLLI
Betolli.com vari iegādāties ne tikai cepures, bet arī citas sirsnīgas un jaukas dāvanas tētim, sev un bērniem!
Laimīgo uzvarētāju paziņosim 8.septembrī. Konkursā tiks izlozētas divas cepures - viena starp portāla Māmiņu Klubs konkursa dalībniekiem, otra - Facebook konkursa dalībnieku vidū.
Kad izlmām, ka gribam bērnu vīram teicu- nesaceries, tam vajadzīgs vismaz pus gads, lai sanāktu, varbūt ilgāk, citi cenšas arī ļoti ilgi, neiespringsim, kā büs tā būs.
Bērns pieteicās uzreiz.. nepilnu mēnesi pēc šīs sarunas iespiedu vīram rokās testu-
Kas tas? JAU? Vai tad nav jāgaida pus gads, lai sanāktu? Es neesmu gatavs- vajag gultu nopirkt, drebes, pamperus..
- ... to vajadzēs pëc 9. Mēnešiem
- .. KO TAGAD VAJAG?
-... Mieru! 😉
Ļoti priecīgs un satraukts bija mans vīrs, kad pieteicās pirmais bērns, par otro, kas gan tiešām nepieteicās uzreiz- notēloja pilnīgu vienaldzību un uzreiz pateica- Būs gari 9 mēneši ! (Jo pirmajā gtütniecībā jau viņu nomociju ar savām vajadzībăm)..
Pēc tam gan apskāva, samīļoja utt.
No rīta, kamēr vīrs bija savā garažā, uztaisīju testu un ir!!! Pozitīvs! Beidzot! Biju iedomājusies, ka tādu ziņu kādreiz paziņošu kaut kā radoši. Taču, kad pienāca tā diena, nepacietībā metos pie vīra. Viņš iekāpa pie manis mašīnā un es trīcošām rokām rādu testu... Pus gadu šo mirkli gaidījām 😀 Viņam nebija vārdu, man arī vēl bija satraukums. Tā nu mēs kādu brīdi sēdējām un klusējot skatījāmies viens uz otru un smaidījām 😀 Pēc tam vīriņš mani cieši cieši samīļoja un teica, ka šis ir pats jaukākais moments, ko viņš ir piedzīvojis! Un nākamais būs mazulīša piedzimšana.
Bērniņš bija plānots, bet drusciņ kaut kur kavējās, tāpēc vairs tik precīzi nesekojām līdzi un, domāju, ka tieši tajā dienā viņš šo ziņu negaidīja, jo iepriekšējā dienā bijām sastrīdējušies. Es nenocietos un uztaisīju pārsteigumu ar pozitīvu testu, pats pirmais ko viņš izdvesa- nu kāpēc tu tagad pateici, kad esam sastrīdējušies 😀 Protams, ka uzreiz visi strīdi aizmirsās un kopīgi priecājāmies 😀
Mums bērniņš bija plānots. Taču es draugam pateicu tikai pēc ultrasonogrāfijas. No sākuma biju pie ārstiem, lai 100% droši zinātu, ka būs bēbis. Iedevu viņam usg bildīti. Viņš bija neizsakāmi priecīgs, kad saprata, ka būs bēbis. Smaidīja visu vakaru.
Mēs jau zinājām un arī gaidījâm, ka mans vīrs būs tētis . Kā vīrs teica: " Par tēti kļūstot to sapratu tikai tad, kad bērniņš bij ielikts man rokās." Dienā, kad uzzināja, ka būs tētis, jutās kā ar aukstu ūdeni apliets, protams ar smaidu sejā
Vīrs jau ilgi sapņoja kļūt par tēti, un es par mammu. Visi sapņi piepildās, agrāk vai vēlāk. Mums tas prasīja nedaudz pacietības un daudz mīlestības. Kad paziņoju vīram, ka kļūsim par laimīgākajiem vecākiem, izrādās viņš jau nojauta 😀 Jo skaitījis katru dienu, zinājis kad man jābūt MR, pamanījis izmaiņas uzreiz arī manī (slikto dūšu, lielās krūtis - kas viss sākās kā uz sitiena uzreiz). Abi nobirdinājām pa prieka asariņai un cerējām uz veiksmīgu turpinājumu.
Divatā esot man bija pats gādīgākais un uzmanīgākais vīrs. Tagad trijatā, gādība pret mani nav ne drusku mazinājusies, un vēl tikpat rūpes un mīlestību velta mazajam superbērniņam. Mums ir vislabākais tētis 😀
Lai gan jau pāris mēnešus centāmies tikt pie mazā, tomēr kad paziņoju, ka esmu stāvoklī, nesaņēmu cerētās ovācijas, to gan laikam var norakstīt un lielo šoku un pārsteigumu 😀 tajā vakarā sēžot pie tv vismaz piecreiz pačamdījā vēderu un sasveicinājās.
Nākamajā dienā, kad visu bija apdomājis, sāka parādīties neskaitāmi jautājumi par to kādus vārdus liksim, kur gultiņu liksim un kādos sporta pulciņos laidīsim. 😀
Mūsu ģimenē šis mirklis bija nedaudz mulsuma pārņemts, jo pēc neveiksmīgas pirmās grūtniecības, sapratām, ka priecāties varēsim tikai pēc ārsta apmeklējuma un usg veikšanas. Kad braucu mājās ar Marko pirmo usg bildīti, nespēju valdīt prieka asaras. Jā, mums beidzot izdevās! Tēta reakcija bija tieši tāda pat. Samīļojāmies un nobirdinājām prieka asariņu.😀😀😀