Ķermeņa masāža
22.04 12:00-13:00
Brīvo vietu skaits: 1
Pēc pirmā mazulīša nākšanas pasaulē, es sev biju nosolījusies, kā nākamreiz atsevišķas lietas darītu savādāk. Es mazāk strādātu, vairāk laika veltītu bērnam, es darītu to un šito, un, galu galā, es nopirktu normālus ratus. Nevis kā ar pirmo bērnu, kad nopirku tos, kuri pirmie pagadījās, jo mazulis jau bija uz rokām.
Tagad esmu divu bērnu mamma, bet dažbrīd tāpat sevi pieķeru pie domas, ka ar trešo (ja man tāds kādreiz būs), es pāris lietiņas darīšu savādāk. Ko tieši? Par to arī šis stāsts...
Strādāšu mazāk
Es tiešām strādāšu mazāk. Jāatzīst, ka šoreiz, neskatoties uz saviem iepriekšējiem solījumiem, es uzkāpu uz tā paša grābekļa. Strādāju vēl vairāk. Nezinu, iespējams tas tāpēc, ka es vienkārši nespēju mierīgi nosēdēt uz vietas. Man vajag visu laiku būt apritē un kustībā.
Ēdīšu veselīgāku uzturu
Jau gaidot mazulīti, centos sevi radināt pie veselīgāka uztura, bet, kā jau noteikti zināt, grūtniecības laikā kāja (lasi - roka) paslīd vēl biežāk. Tāpat arī tagad. Gandrīz katru dienu es sev nosolu, ka ar rītdienu gan es atmetīšu saldumus un našķošanos. Kaut kā nesanāk. Acīmredzot, tā liktenīgā rītdiena vēl nav pienākusi.
Pilnvērtīgāk izmantošu gaidību laiku
Es sev biju nosolījusies, ka gaidību laiku gan tveršu pilnu krūti - apmeklēšu dažādus kursus topošajām mammām, iešu uz ēst gatavošanas meistarklasēm. Ko no tā visa realizēju, gaidot otro bērniņu? Biju tikai Māmiņu Kluba Vecāku kursos. Un tas viss. Apzinos, ka dekrēta laiks tieši pirms bērniņa piedzimšanas ir īstais brīdis, kuru tvert tā pa īstam, jo vēl vari pabūt mirklīti viena.
Vairāk lasīšu
Nē, ne dažādas izglītojošas grāmatas par grūtniecību u.tml. Vienkārši iegrimšu romānu pasaulē. To pašu sev biju nosolījusies, gaidot meitiņu, bet galu galā manu izlasīto grāmatu skaits šajā periodā bija apaļa nulle.
Staigāšu skaistās drēbēs
Es apsolījos pēc pirmās grūtniecības, un apsolu sev arī otro reizi, ka gan gaidību laikā, gan pēc tam, atļaušos sev sagādāt skaistas drēbes. Sievietei jātērpjas skaisti jebkurā dzīves posmā. Un, tiklīdz man prātā pavīdēs doma, ka var taču nopirkt kādu lētu lupatu, jo cik tad es to panēsāšu, bēgšu no šīs nelāgās idejas prom kā no uguns. Un pavisam noteikti es sev atļaušos nopirkt arī skaistu apakšveļu, kas ceļ manu pašapziņu, no prastām kokvilnas lupatiņām, kas apveļas un zaudē krāsu pēc pirmās mazgāšanas reizes, maksimāli izvairoties.
Gribēšu izmēģināt pirtīžas
Par tām ir tik daudz pozitīva dzirdēts, ka esmu droša - pēc trešā bērniņa piedzimšanas es noteikti vēlēšos šo rituālu izmēģināt arī pati. Lai sakārtotu sevi, piedzimtu no jauna kā mamma.
Pēc mazulīša piedzimšanas - fotosesija
Es nezinu, kāpēc tā, bet, kad bija piedzimis pirmais bērniņš, man pat prātā neienāca, ka es varētu tajā nedēļā, kamēr bijām dzemdību namā, viņu nofotografēt. Tāpēc man šādu bilžu nemaz nav. Tāpēc trešajā reizē es varbūt atļautos pat nelielu fotosesiju ar tikko piedzimušo mazulīti, lai būtu skaista piemiņa par šo skaisto dzīves notikumu.
Es pirkšu jaunus ratus
Pirmajā reizē rati tika gādāti steigā, otrajā - lietoti, tāpēc pēc izbraukšanas no veikala tiem tika atklāti vairāki defekti. Tāpēc nākamajā reizē būšu uzmanīgāka un atļaušos jaunu karieti nevis lietotu. Apzinos, ka ir daudz godprātīgu pārdevēju, taču ir tikpat daudzi, kuri katru defektu cenšas noslēpt, pēc tam izliekoties par beigtiem un sakot, ka neko nezina.
Nav man tādas sajūtas, ka kaut ko vajadzēja darīt būtiski savādāk.
Trešajā reizē es, protams, daudz labāk orientētos tajā, ko pirkt un ko nepirkt - bet tas tādi salīdzinoši sīkumi, manuprāt.
Viena lieta gan - dzemdētu mājās, ja vien nerastos ar veselību saistīti šķēršļi. Otrajās gaidībās mazliet par vēlu nonācu līdz tam, bet, kā jau teicu, neko nenožēloju, bija tā, kā vajadzēja būt.
Es gan gaidu tikai pirmo, bet ņemot vērā šo sarakstu - gandrīz visi punkti piepildās. Kāpēc? Jo vienkārši tāda esmu pēc dabas. Ir iespēja nestrādāt, jo par finansiālo pusi rūpējas vīrs, es, savukārt nodarbojos ar savu hobiju. Man svarīgāka iekšējā un ārējā harmonija - rūpēties par mājām, izskatīties skaistai, arī tagad grūtniecībā velku elegantus zābaciņus uz neliela papēdīša un priecājos par skaistu apakšveļu. Arī lasu, skatos izglītojošas dokumentālās filmas. Saldumi vienmēr garšoja un neredzu neko tādu sliktu, kāpēc grūtniecībā būtu no tiem jāatsakās. Ja nav problēmu ar lieko svaru vai varbūtējo diabētu, kvalitatīva šokolāde vai konfektes tikai papildina un izkrāso gaidību laiku. 😀 Tas ir attieksmes pret sevi jautājums!
Vēlu ikvienai nezaudēt sevi!
Es neesmu domajusi ko daritu sacadak.Es vairak skatos uz pasreizejo situaciju, un nosprauzu sev merkus sava izskata ko gribetu, attieciba uz berniem un to audzinasanu, izglitosanu, savakara ar materialo situaciju domaju, un pamazam virzoa uz prieksu.
Ar mazuļa gaidīšanu un audzināšanu ir tā pat kā ar visu citu - vairāk ieklausīties sevī un savās vēlmēs. Ar pirmo man gribējās būt ātri atpakaļ apritē un ātri arī atgriezos, bērns gan arī pats bija tāds, kas vai rāvās uz bērnu dārzu un pie katras slimošanas stāvēja pie loga un raudāja, ka nevar iet uz b/d. Ar otro baudīju gaidīšanas laiku, max ilgi biju mājās un man to gribējās izbaudīt un es izbaudīju! Abās grūtniecībās devos uz ūdensaerobiku un droši vien ar trešo darītu tāpat. Uz kursiem nemestos, vismaz ne uz grūtnieču kursiem, jo nedomāju ka man to vajadzētu. Citus kursus labpāt apmeklēju atbilstoši interesēm jebkurā laikā.
Veselīgas ēšanas paradumu iedibināšana - iet visādi, bet cenšamies piemērot tos ikdienā, negaidot grūtniecību. Grāmatas lasu periodiem tāpat.
Man šķiet, ka jebkurā laikā vairāk jāieklausās sevī un savās vēlmēs un tad jau būs viss.