Ķermeņa masāža
22.04 12:00-13:00
Brīvo vietu skaits: 1
Vakar lasīju diskusiju par bildinājumiem un laulībām (http://www.maminuklubs.lv/sieviesu-klubs/ir-kopigs-berns-bet-bildinajuma-nav-250966/ ) . Visu nakti prātoju par šo tēmu un vēlējos uzsākt nelielu diskusiju par līdzīgu tēmu. Baznīcā vai Dzimtsarakstu nodaļā (tātad laulāties vai sarakstīties)?
Pastāstīšu īsumā savu stāstu.
Mani bildināja mūsu iepazīšanās gada jubilejā- ātri, bet mums nelikās, ka par ātru, jo gatavi precēties jau bijām mēnesi pēc iepazīšanās.. Kāpēc precēties? Beidzot satiku cilvēku, no kura vēlētos bērnus- viņš tāpat. Mums abiem liekas, ka bēram jāpiedzimst ģimenē. Mēs nenosodām arī citus variantus- bērns un tad kāzas vai bērns un attiecības- katram savs variants, bet mūsējais ir- kāzas un pēc tam bērns. Vēlējāmies mazas kāzas- lielas nemaz nevarējām atļauties. Plānojām laulāties baznīcā.. Sākām iet kursos- man bija jāpāriet katoļu ticībā, lai varētu laulāties tieši tajā baznīcā, kurā gribēja topošais vīrs, pēc tam vēl vajadzēja iziet saderināto kursus.. Viss bija ļoti laikietilpīgi un tieši tajā gadā man bija jāpabeidz arī augstskola. Kāzu datums jau bija noteikts, laika palika aizvien mazāk. Mēģināju sarunāt, ka iemācīšos visu, ko vajag un atbildēšu, bet uz kursiem neiešu, vienkārši nereāli likās paspēt uz tiem 2reiz nedēļā. Man atteica. Sarunājām ar vīru, ka sarakstīsimies un uz 5 gadu jubileju salaulāsimies baznīcā. Iesniedzām iesniegumu dzimtsarakstu nodaļā. Kad beidzās eksāmeni sazvanījos ar mācītāju un teicu, ka varbūt varu iziet kaut kādus ātros kursus- līdz noteiktajam datumam vēl 2 mēneši.. Nekā- abus kursus ātri var iziet tikai 3 mēnešos.. Labi. Palikām pie dzimtsarakstu nodaļas. Kāzu diena pienāca- viss bija skaisti- kā sapnī. Mūsu īpašā diena sanāca vērienīgāka nekā sākotnēji plānojām- ļoti palīdzēja vecāki, jo viņiem bija ļoti svarīgi, ka mums viss izdodas un šo dienu nekad neaizmirstam..
Tagad pagājuši gandrīz 2 gadi no mūsu skaistās dienas, esam pilnvērtīga ģimene, mūsu meitiņai drīz būs gadiņš. Nesen biju vīrabrāļa kāzās, kas notika baznīcā... Sākās diskusija par to, cik svarīgi ir laulāties baznīcā. Izskanēja tādas frāzes kā- sarakstīties taču nav nopietni, to dara tikai tad, ja vīrietis „iekritis”, tā nemaz nav īsta ģimene, kaut kādas aprēķina laulības utml.. Mani šī diskusija pat ļoti sāpināja. Abi vīra brāļi ir salaulājušies, bet mēs TIKAI sarakstījāmies.. Šī saruna bija netaisnīga. Sāku domāt- kāpēc tik liela nozīme tiek piešķirta laulāšanai. Šie cilvēki taču nemaz neiet uz baznīcu, iespējams, ka Dievam tic mazāk nekā es, bet, ja precas, tad tam obligāti jānotiek baznīcā?! Jā, es vēlētos to tomēr izdarīt baznīcā, bet tagad jau liekas, ka uz mums izdara spiedienu, nevis tā ir mūsu pašu izvēle.
Kā Jums, liekas, vai maniem radiniekiem ir taisnība un laulības baznīcā ir obligātas? Un kas vainas Dzimtsarakstu nodaļām? Galvenais taču beigās ir rezultāts, nevis kā tas sasniegts.. Vai tad tā nav?
Kā precējāties Jūs?
P.S. Bildes no personīgā arhīva.
Mēs dzīvojam Īrijā, jau pāris mēnešus centāmies tikt pie bērniņa , nolēmām ka mazulim jādzimst ģimenē, tapēc iesniedzām dokumentus un pēc 3 mēnešiem precējāmies vietējā dzimsarakstu nodaļā. (Starpcitu, mēnesi pirms kāzām es uzzināju ka esmu stāvoklī. Tā ka Dievs uzdāvināja mums kāzās pašu kolosālāko dāvanu 😀 ) . Tātad sarakstījāmies vienkārši traģiski neglītā telpā. Kā es smējos, sienas kā toletē vai kūtī. 😃 Kāzas bija tur jo atļauties kārtīgas kāzas LV nevarējām, tapēc izlēmām paņemt divus lieciniekus, aiziet sarakstīties, paēst svētku vakariņas un miers. Un kā par brīnumu tai dienā bija skaists , saulains laiciņš, visiem mums jautrs noskaņojums , un viss izdevās feini, neņemot vērā neglīto telpu kurā sarakstījāmies. 😉
Esmu ar visu apmierināta un nenožēloju ka kāzas bija bez lielās balles, tomēr Baznīcā laulāties vēlos. 😀 Domāju ka mēs arī uz 5 . kāzu gada dienu varētu LV laulāties baznīcā, bet tas ja vīrs piekritīs ,jo viņam tas nešķiet svarīgi, diemžēl.
Es neesmu precējusies, iespējams, nevaru piedalīties diskusijā, bet ir varianti starp baznīcu un dzimtsarkastu nodaļu, vienā vārdā sakot - daba. Tagad var precēties jebkur, piesaistot cilvēku pēc savas reliģiskās vai citas (arī nereliģiskās) piederības.
"Lai izdodas iet pa savu brīnišķīgo kopdzīvi, jo tas ir ceļa vidus, pārējie ir ceļa malās, un tikai pienāk mums klāt, aiziet, citi paiet ar mums kopā..citi nepienāk nemaz. Un tā ir mums visiem!Ļausim viens otram dzīvot tā, kā katrs pats vēlamies!🌷"
Perfekti pateikts 👍
Sarakstījāmies savas pārliecības dēļ.
🌷 sveicu 😉
Aprecējos 27.01 savu vecāku kāzu datumā.... bet salaulājos šorīt 5:36 saullēktā 😀
Sarakstījāmies pa kluso no pilnīgi visiem Teikas dzimtsarakstu nodaļā. Esmu pagāne, neatbalstu piederību tradicionālām konfesijām, attiecīgi baznīcai mani nedabūt, lai gan vīrs skaitās katolis. Skaitās, jo abi sirdī fanojam par budismu.
10 gadu kāzu jubilejā abi vēlamies laulības zvēresta atkārtošanu - tad gan ar bērniem, radiem, draugiem un kārtīgu baļļuku.
"Līdz nāve mūs šķirs" ir jebkurā zvērestā.
Vedēji saskaņo zvērestu ar jauno pāri, un tālāk to nodod cermonijas vadītājai, mūsu gadījumā vismaz tā bija 😉
Pilnībā piekrītu, ka katram pārim reizi pa reizei ir jāapmeklē kaut kādi kursi, kuros runā par attiecību kopšanu, izprašanu! Vai tie būtu baznīcu pirmslaulību vai kādi citi, bet tie ir būtiski 😀
Vai tiešām tik grūti saprast?
Civillaulība, kā tāda neeksistē!
Vai arī par civillaulībām var dēvēt jebkuras laulības, kuras reģistrētas laulību reģistrā, atbilstoši civillikumam!
Tātad, vai nu ir laulība, vai laulības nav !
Un autorei varu piebilst, ka nav paveicies ar tik tumsonīgiem radiniekiem, diemžēl..
Pati esmu laulāta dzimtsarakstu nodaļā, savā pilsētā, konkrētāk kultūras nama
- greznajā zālē 😀
Baznīcā laulāties nekad neesmu gribējusi, laikam jau tāpēc, ka neesmu no ticīgākajiem cilvēkiem, uz baznīcu esmu gājusi tikai dēļ dažādiem pasākumiem, vai tad, kad esmu izjutusi sirdī vajadzību tur doties, tas bija 1x.
+ piekrītu 100% lauvinjas komentāram 👍
😀 Labs jautājums un diskusija!
Mēs arī sarakstījāmies Dzimtsarakstu nodaļā. Nu pirmkārt tāpēc,ka nevēlējāmies ballīti citiem,bet sev. Tātad vietai vairs nebija nozīmes,jo galvenais bija officiāli to izdarīt. Mums bija kāzās tikai vedēji- ne vecāki, ne draugi. Baznīcā sākumā vēlējos ,jo tā šķita tā nopietnāk,bet tā kā es neesmu iesvētita, vīrs ir pareizticīgais un lai salaulātos pareizticīgo baznīcā jāaiziet vesela epopeja,tad man tas šķita pārāk sarežģīti un jāatzīst ,ka arī ļoti dārgi!
Tad nu salaulājāmies pa vienkāršo, un nekādas problēmas. Oktobrī jau svinēsim savu septīto kāzu jubileju😀
Kā nosmaidīja mācītājs - jā, jā, Dzimtsarakstu nodaļa ir vienīgā vieta pasaulē, kur Dieva nav 😉 Līgums ir līgums - neatkarīgi vai līgumu par attiecību nostiprināšanu slēdz Dzimtsarakstu nodaļā vai Baznīcā.
Man ir Dzimtsarakstu nodaļā veikta sarakstīšanās, lai arī abi esam saistīti ar Baznīcu. Nu vienkārši tā mums tajā brīdī šķita ērtāk un viss. Man būtiskāk šķiet, ka attiecības, kurās dzimst bērns, tiek vispār reģistrētas. Kā teica kāds mans kolēģis "laulība - tā ir cieņas izrādīšana sievietei, ja viņa dzemdē manu bērnu".
ja man šo jautājumu "kur precēties" uzdotu gadus 10 atpakaļ, es atbildētu, ka dzimtsarakstu nodaļā. tā laika puisis mēdza izmest pa teikumam, ka varētu precēties, bet tālāk par izmestiem jokiem netika. nezinu, toreiz man likās pilnīgi normāli, ka zagsā. par tādu baznīcu nemaz nebiju domājusi.
kad iepazinos ar savu vīru, pēc gada viņš mani un dažus draugus, ieveda savas pilsētas baznīcā. vienkārši tāpat, parādīt baznīcu. ziniet, tajā brīdī es sapratu, ka jā, tā ir tā vieta, kur gribētu laulāties! pēc pus gada saņēmu bildinājumu, sākām kārtot papīru lietas. arī man bija jāiziet iesvētes kurss, brīžiem, jau likās, ka kāzas būs zagsā, bet beigās viss izdevās un skaistā diena bija baznīcā. tajā pašā, kurā mēs ar draugiem, kuri kļuva par mūsu vedējiem, bijām iegājuši tikai apskatīties. kad vīrs mani bildināja, man pat prātā nenāca doma par zagsu. nezinu, varbūt tas, ka sapratu, ka šīs attiecības ir tādas, kurās varu laulāties baznīcā - uz mūžu! protams, ka mūsdienās visas laulības ir šķiramas, bet par tādām lietām nedomāju.
man patīk kādreiz jokojot uzsvērt, ka esmu laulātā sieva, jo baznīcā laulājas, bet zagsā precas. tāpat neaizmirsīsim, ka zagsa savienība ir civillaulība, bet baznīcā ir laulība.
es atbalstu kāzas baznīcā tikai tad, ja tiešām pāris to dara no sirds un uz mūžu. neuzskatu, ka tai ir jābūt modes vietai, kur kļūt par vīru un sievu. tāpat daļa sabiedrības uzskatā, ka arī baznīcas laulību var izšķirt. es nerunāšu par dažādām konfesijām, kuras pat nešķir. tā ir katra pāra darīšana, kur precēties.
bet man ir prieks, ka vienā pavasarī paspēju strādāt, uzrakstīt bakalaura darbu, saņemt augstskolas diplomu, iziet iesvētes kursus un kļūt par sievu!
Man šķiet izvēle ir skaidra:
*) ja abi vai vismaz viens ir īsteni ticīgs un tiešām apmeklē baznīcu regulāri, piedalās draudzes dzīvē - viennozīmīgi laulības baznīcā;
*) ja abi ir "nejauši" kristieši, baznīcu apmeklē pārreiz gadā vai neapmeklē nemaz - dzimtsrakstu nodaļa (pa laicīgo);
Abi varianti ir "pa īstam".
Neatbalstu māžošanos - laulāties baznīcā tāpēc, ka tā ir smukāk. Tā ir liekulība pašiem sev un liekulības zīme apkārtējiem. Varētu teikt, ka šādos gadījumos laulības ir neīstas no pašiem pamatiem.
O, Tev es pilnībā piekrītu.. Man arī liekas, ka laulāšanās baznīcā tagad ir tāds modes kliedziens..
Es gan to negribu tikai skaistās ceremonijas dēļ, man gribās, lai mūsu savienība ir svētīta, bet kā jau smilinggirl teica- aulības spēks vai īstums pavisam noteikti neslēpjas tās noslēgšanas vietā, bet gan laulāto sirdīs un ikdienā!!!
Es gribētu arī baznīcā, bet man nepatīk, ka uz mani izdara spiedienu.. Izvēlei ir jābūt mūsu, nevis neapmierināto radinieku.. Tāpat kā par bērna kristīšanu- visi zin labāk nekā mēs, kaut arī tas ir mūsu bērns..
Es arī neesmu sajūsmā par raudulīgiem dzejoļiem un tā, bet mūsu ceremonija bija tiešām jauka.. Ļoti skaisti dziedāja viens duets fonā un neiztika bez kāda jociņa ceremonijas laikā.. Nenožēloju, ka sanāca tieši tā un būs iemesls vēl vienām svinībām pēc 3 gadiem 😀
Manuprāt, daudzi baznīcā grib laulāties tikai tāpēc, ka tā ir skaistāk un iespaidīgāk, ticību Dievam bieži vien atstājot 2. vai vēl tālākā plānā. Un pēc manām domām, viss ir sirdī... lai skauģi met ar akmeņiem, jūs cēli soļojat tālāk 😀