Katrs mazais solis attīstībā ir nozīmīgs bērnam

Māmiņu klubs saņēma vēstuli no māmiņas, kurai ir bērniņš ar diagnozi Psihomotorās attīstības aizture. Vēstules autore pauž satraukumu par bērna attīstības gaitu – psihisko veselību un valodas traucējumiem, un to, ko var darīt, lai veicinātu gan emocionālo, gan valodas attīstību. Publicējam vēstuli un Krīžu un konsultāciju centra "Skalbes" klīniskās psiholoģes Ineses Lapsiņas komentāru.

“Manam dēliņam šobrīd ir divi gadi un 11 mēneši. 10 mēnešu vecumā viņam noteica diagnozi Psihomotorās attīstības aizture. Šajā laika periodā ir veiktas divas magnētiskās rezonanses, otrajā tika norādīts, ka viss kļūst labāk, pirmajā tika izteikta varbūtība uz vielmaiņas problēmām, bet pēc vairākām ģenētiskajām analīzēm iespējamās slimības tika noraidītas. Esam vairākas reizes bijuši Gaiļezera rehabilitācijas nodaļā, vēl joprojām vedam bērnu uz Reiterapiju, pērļu vannām, vingrošanām, masāžām. Attīstība norit ļoti lēni, staigāt sāka divos gados un divos mēnešos. Rotaļlietas ļoti minimāli interesē, neliek klučus, lego. Interese pēc mantām sākās tikai pēc pirmā rehabilitācijas kursa (10 mēneši).

Man ir jautājums ir par valodas traucējumiem un psihisko veselību. Bērnam ir gandrīz trīs gadi, zina ļoti daudzus vārdus, saprot to nozīmi, prot pajautāt, bet tik un tā pārsvarā runā savā bēbīšu valodiņā, kā arī ārstu klātbūtnē vai draugu klātbūtnē viņš nevēlas runāt. Bērnudārzā iet no marta mēneša, ļoti daudz slimo un tur viņš arī noslēdzas no citiem, spēlējas viens pats un nerunājās - neizsaka savas vajadzības. Kā arī ir ļoti emocionāls, visu uztver saasināti. Mamma nedrīkst iet peldēties, bērnam sākas histērija, kliedz, raud. Šķiet, ka viņš domā ka notiks kas slikts, bet ūdens kā tāds viņam patīk - iet vannā un kopā plunčājamies, piemēram, ezerā. Vai arī, skatoties TV, ir kāda reklāma vai kāds kadrs no filmas, kas arī ļoti emocionāli tiek uztverts un sākas kliegšana, krišana gar zemi. Protams, ir zināms, ka bērniem ir dažādas kaprīzes un viņi sev vēlamo panāk ar kliegšanām un krišanām gar zemi. Lai arī tas ir mans pirmais bērniņš, bet šķiet, ka tās nav kaprīzes un sevis izrādīšana, es domāju varbūt kaut kas nav pareizi ar nervu sistēmu.

Ir veikta arī galvas neirosonogrāfija, kurā viss bija kārtībā, ir runāts ar neirologu par šo, viņa to neuztvēra kā problēmu un akūtā situācijā ieteica dot zāles, kādas neatceros, jo tā arī negādājāmies. Varbūt varat man kaut ko ieteikt, kā viņā mazināt “saspringumu”, reaģējot uz dažādām situācijām, kā palīdzēt atvērties citu cilvēku klātbūtnē, kā samazināt bēbīšu valodas klātbūtni!” 

Atbild psiholoģe Inese Lapsiņa:

“Māmiņa ir ieguldījusi ļoti daudz un pati ļoti iesaistās, lai veicinātu bērniņa attīstību. No plašā vēstules izklāsta noprotams, ka māmiņa ļoti cenšas un sniedz to labāko savam bērniņam. Attiecībā uz bērniem ar attīstības traucējumiem vai neiroloģiska rakstura grūtībām, jārēķinās, ka vienā situācijā vecāki var darīt jebko, bet rezultāts būs minimāls, savukārt citā – nedarot gandrīz neko, izmaiņas notiek pašas par sevi. Tomēr lielāka iespēja tam, ka bērna attīstības taucējumi izlīdzināsies un grūtības tiks pārvarētas, ja vecāki meklē un izmanto speciālistu palīdzību un veicina bērna fizisko, emocionālo, intelektuālo attīstību. Attīstība ir atkarīga no bioloģiskiem un vides faktoriem, kā arī paša bērna iekšējā dzīvesspēka un spējas elastīgi pielāgoties izmaiņām viņa dzīvē. Jārēķinās, ka šādiem bērniem grūti prognozēt attīstību – tā var būt lēnāka, straujāka, mainīga. 

Ieguldījums valodas attīstībā

Cauri vēstulei var just māmiņas izmisumu, ka tik daudz tiek darīts, bet rezultāta nav. Tomēr priekš šādiem bērniem katrs mazais solītis uz priekšu ir liela uzvara. Būtiskākais ir pieņemt, ka katrs mazais solis ir nozīmīgs bērna attīstībā. Ņemot vērā, ka bērns ar attīstības traucējumiem jaunas prasmes un iemaņas apgūst lēnāk, vecākiem būtu ieteicams raudzīties un novērtēt savu bērnu attiecībā uz to, ko viņš varēja vakar, pirms pusgada un ko māk vai var šodien. Trijos gados bērna valodiņai arī vēl ir iespēja attīstīties. Ļoti labi, ka bērniņš jau var paprasīt, ko vēlas. Tas ir būtiskāk nekā iemācīt atsevišķus vārdus bez seguma. Svarīgi, ka bērns var pajautāt sev nepieciešamo, tādējādi viņš var apgūt arī   sociālās prasmes.

Lai veicinātu bērna pašvērtību un vēlmi runāt, svarīgi nebārt viņu, kad viņš runā bēbīšvalodā, bet gan  uzslavēt, pozitīvi noreaģēt, kad bērns ir ko pajautājis, pateicis mums saprotamā valodā. Kopā ar bērnu var darīt to, kas viņam patīk un darbojoties komentēt savu darbību – “es ceļu māju”. Tas bērnā izraisa interesi par rotaļāšanās procesu, ko viņš sākumā, iespējams, tikai novēros, pēc tam pieies klāt un iesaistīsies. Savas un bērna darbības nosaukšana veicina gan valodas izpratni, gan runu. Tāpat var kopīgi kārtot mantas, komentējot – es lieku klucīti, tu liec bumbiņu. Liekam klučus kastē. Svarīgi, lai teikumi ir vienkārši, saprotami un nav tāda nepārtraukta pļāpāšana. Bērniem bieži vien ļoti patīk dziesmiņas, pirkstiņu rotaļas, tās attīsta gan valodu, gan arī veido emocionālo kontaktu.

Bērniem, kuriem nepatīk rotaļāties ar bērnu mantām, var patikt rotaļāties ar pieaugušo lietām, tāpēc bērnam var virtuvē iekārtot savu lādi, kurā ir viņam drošas lietas – koka karotes, sietiņš, katliņš, ar ko viņš var darboties, kamēr mamma vai tētis gatavo ēst. Trīsgadīgs bērns var palīdzēt izsijāt miltus, samaisīt pankūku mīklu. Tieši tāpat var aicināt viņu ielikt drēbes veļasmašīnā vai noņemt drēbes no žāvētāja. Tas viss veicina viņa interesi un vēlmi darboties.

Bērniņa attīstība ir kompleksa, tāpēc ir lieliski, ka māmiņa domā par dažādām aktivitātēm, kas veicina gan kustību, gan valodas, gan emocionālo attīstību. Ar laiku var domāt par montesori aktivitātēm, logopēdu. Galvenais, nepārslogot bērnu, bet tajā pašā laikā izmēģināt dažādas pieejas, kas veicina viņa attīstību.

Robežu noteikšana nepieciešama ikvienam bērniņam

Māmiņai ir jautājums, vai emocionalitāte, kliegšana, histēriska raudāšana ir kaprīzes vai tomēr kas nopietnāks. Pētījumi rāda, ka vecāki, kuriem ir bērniņi ar attīstības traucējumiem, mēdz būt nekonsekventi – vienā brīdī vairāk pažēlot, citā brīdī sadusmoties, palikt stingrāki, un arī tas var būt iemesls bērnu uzvedības problēmām, piemēram, kliegšana vai krišana zemē, kad kaut ko vēlas panākt. Tomēr jāņem vērā, ka jebkuram bērnam nepieciešamas skaidras robežas un vecāku konsekvence. Bērnam var skaidrot viņa emocijas, ka viņš ir dusmīgs, jo viņam kaut ko neļauj, tomēr ir zināma kārtība, noteikumi, ko ģimenē ievēro – arī tad, ja bērns dusmojas, krīt gar zemi vai kā citādi izrāda savu neapmierinātību. Jebkuram bērnam ir jāiemācās pagaidīt, jāiemācās dažādas pieklājības formas, piemēram, nemest ēdienu pa gaisu, nekrist gar zemi. Būtībā uzvedības problēmas, kas nav bērnu vai kādu citu apdraudošas, var ignorēt. Jo tikai saņemot uzmanību un iegūstot kāroto ar nevēlamu uzvedību, bērns saprot, ka attiecīgā uzvedība nostrādā.

Bērns ar savu uzvedību pārbauda pieaugušos, pārbauda robežas. Pieaugušie nejauši ar savu atbildes rīcību iemāca nevēlamo uzvedību. Jo konkrēta uzvedības forma nevienam bērnam nav iedzimta. Bērns var būt emocionāls, sensitīvāks, impulsīvs, bet konkrēta uzvedība tiek apgūta, vērojot citus un izmēģinot. Ja bērns ar šādu uzvedību neiegūst kāroto, ar laiku nevēlamā uzmanība mazinās. Trīsgadīgam bērnam var izskaidrot – tu noskatīsies vienu multenīti un tad mēs televizoru/datoru/planšeti slēgsim ārā.

Var izmantot zvaniņu vai smilšu pulksteni, lai bērns justu, ka tuvojas atvēlētā skatīšanās laika beigas. Veikalā var izvēlēties vienu saldumiņu. Vecāki bērnam var mācīt, ja viņš ir paņēmis suliņu, bet sakārojās cepumi, tad suliņu noliek atpakaļ. Trīsgadīgam bērnam vēl nav vērts teikt, ja tu neklausīsi, nākamreiz nenāksi līdzi, jo bērnam izprotamas ir tūlītējas reakcijas. Nākamā reize ir kaut kas tāls un neskaidrs. Vecāku reakcijai un rīcībai jāseko uzreiz  – ja veikalā neklausa un krīt gar zemi, paņemam bērnu un ejam no veikala ārā, nenopērkot neko, pat ne maizi un pienu. Ir labi bērnam izskaidrot viņa emocijas, piemēram, ka bērns dusmojas un ļaut pieņemt lēmumu, ko viņš grib tālāk darīt, attiecīgi pēc tam rīkojoties – ja bērns paklausa, turpināt iepirkšanos, ja bērns neklausa – izejot ar bērnu no veikala. Tādējādi bērns mācās no savas pieredzes.

Divi ar pusi līdz trīs gadi ir tas laiks, kad bērns saprot, ka ne viss ap viņu notiekošais izriet no viņa vajadzībām un vēlmēm. Bērns saprot, ka bez viņa pastāv arī citu vajadzības, un bērna vēlme nepakļauties, pretoties ir dabiska reakcija. Bet tieši tāpēc ir svarīgi skaidri noteikumi un robežas.

Protams, ja bērns ir emocionālāks un jūtīgāks pēc dabas, nevar gaidīt, ka viņš uz visu reaģēs mierīgi un nosvērti. Tāpēc, ja bērns pēc sadusmošanās spēj nomierināties, viņu vajag par to uzslavēt un paskaidrot – tu biji dusmīgs un spēji savaldīties. Māmiņa satraucas, ka bērns histēriski raud, kad viņa iet peldēties. Tomēr no aprakstītā var saprast, ka tās nav bailes no ūdens vai no tā, ka notiks kas slikts, jo bērns trīs gadu vecumā vēl nedomā par to, ka varētu kas slikts notikt (ūdens ir bīsatms, mamma var sarīties ūdeni). Iespējams, bērns uztraucas, ka mamma pazūd no viņa redzesloka, ir tālāk nekā viņš jūtas labi un ierasti. Tādēļ labāk ir iet peldēties divatā, tādā dziļumā kā bērnam ir ērti un droši.  Kādu laiku jārēķinās, ka peldēšanās priekš mammas kopā ar bērnu būs ierobežota un pierašana pie tā, ka mamma viena ieiet ūdenī, notiks pakāpeniski.

Atbalsts pašai māmiņai

No vēstules sajūtu, ka arī pašai māmiņai vajag atbalstu. Atbalstu var sniegt iepazīšanās ar citām māmiņām, kurām ir līdzīgi bērniņi, jo tad vairs nav sajūta, ka citi nesaprot, bet gan ir iespēja dalīties pieredzē, stiprinājumā, atbalstā.

Tāpat no ģimenes puses būtu svarīgi, ka kāds iedod māmiņai brīvdienu, kurā viņa var parūpēties pati par sevi – vai nu vienkāršā pastaigā, koncerta apmeklējumā vai friziera apmeklējumā, kādas SPA procedūras izbaudīšanā. Rūpes par bērniņu ir ļoti liels darbs, kas paņem daudz spēka. Un mammai vienmēr ir svarīgi neaizmirst, ka viņa ir arī sieviete. Tas ir ļoti nepieciešams, lai būtu pietiekami daudz enerģijas un pacietības rūpēties par bērniņu.”

Uzdod jautājumus Māmiņu Kluba speciālistiem arī Tu, rakstot kristine@maminuklubs.lv!