Ideālās attiecības- vai tādas vispār var būt? Ja viss būtu ideāli ,laikam nebūtu interesanti dzīvot. Man protams kā jebkuram ideālas attiecības ar kaut ko saistās. Laikam jau ar laimīgu ģimeni ,kura ir kopā.Ja visi būsim kopā,tad viss būs ideāi neskatoties ne uz ko. Arī ne uz to,ka pietrūks naudas, pietrūks izklaides, pietrūks vēl kaut kas,bet mēs būsim kopā.

Attiecībās noteikti jābūt uzticībai un cieņai. Nedrīkst būt meli . Jābūt mīlestībai,jo bez mīlestības nekas neiznāks!Un vēl manuprāt jābūt bērniem. Vismaz man šķiet ,ka bērni ir attiecību otrais posms,bez kuriem ar laiku var palikt garlaicīgiJ bet varbūt man tik tā šķiet.

 Kādas ir manas un vīra attiecības?! Īstenībā daudz neatšķiras no tā ,ko rakstīju,kam būtu jābūt . Mums jau labu laiku tas viss ir. Bet ir vēl arī dusmas, kašķi, lielāki strīdi, nesaprašanās, kāds skandāls.Un tos atkal es negribētu.Bet ,tā kā esam dzīvi cilvēki ,katram ir savs EGO ,tad bez tā visa nevar. Bet neskatoties ne uz ko mēs esam kopā, esam ģimene,mīlam viens otru. Es pat atceros,kādu strīdu,kur esmu teikusi,ka es nepiekrītu tev šajā jautājumā,neskatoties uz to ,ka mīlu tevi!!! UN tieši šī frāze atkal visu vērsa par labu. 

Ja jau reiz attiecības ir tuvas, tās ir arī tādas jānotur. Mums ir jābūt kopā ,bet tai pat laikā katram jādod sava brīvība. Vienmēr visur kopā nevar un nevajag būt,jo ja esam nedaudz šķirti ,tad ir atkal prieks būt kopā. Nedrīkst iestāties rutīna. Ik pa laikam nepieciešamas pārmaiņas. Mūs personīgi ļoti satuvināja mūžīgā pārcelšanās un dzīvokļu meklēšana,problēmu risināšana. Tagad ,kad esam tikuši pie sava mājokļa,mūsu kopējais prieks un bēda ir kredītu nomaksa, iekārtošana,remontēšana. Ir jābūt kaut kam kas vieno.

Protams bērni- tie mums ir kopīgi, tie mūs vieno, tie liek mums sapurināties un saņemties un rūpēties. Mēs saviem bērniem gribam sniegt piemēru,kāda ir laimīga ģimene,lai izaugot viņi prot veidot attiecības,lai neslēpjas no tām. Mēs parādam,ka mēs varam sabučoties, pasēdēt un iedzert vīnu, paspēlēt galda spēles,iziet un iztrakoties sniegā.Bet mēs varam arī kārtīgi lamāties un sabļaut viens uz otru,bet atrast risinājumu un izlīgt.Un tas ir tas,kas manuprāt ir svarīgi- parādīt to visu saviem bērniem. Un vēl ,mūsdienās ļoti reta parādība- vēlme nodzīvot laulībā visu mūžu. Iemācīt,ka tas ir kas svēts un par attiecībām un laulību ir jācīnās, tā ir jāravē no nezālēm, nedrīkst padoties pie pirmajiem strīdiem un atšķirīgajiem viedokļiem. JO vienmēr vajag atcerēties kā tas viss sākās.Tā daru es- kad esmu dusmīga un gribas teikt- savāc mantiņas un lasies,es ievelku elpu , aizskaitu līdz desmit un padomāju,kā mums viss sākās. Un saprotu,ka šis strīds ir pārejošs.Mums tik daudz kas vēl jāizdara.....

Lai veidotu attiecības noteikti ir to jāgrib darīt.Un nevis tikai tāpēc,ka tu man liecies simpātiska/ks,bet tāpēc ,ka es tevi mīlu, tu man esi svarīgs, es esmu tevis dēļ gatav iet caur uguni un ūdeni. Ir jābūt cieņai vienam pret otru un ir jābūt uzticībai.Tad vajadzētu visam izdoties.