26.04 10:00-14:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 2
Atbilde uz virsrakstā uzdoto jautājumu ir pavisam vienkārša – tie ir aprēķini. Atzīšos, es tik ļoti vēlreiz gribētu izdzīvot grūtniecību, maģisko bērniņa piedzimšanas momentu un to sajūtu, kad savās rokās turu mazuli. Mīlestībā radītu bērniņu.
Tagad mums ir divi. Un fiziski esmu gatava arī trešajam, jo zinu, ka ar saviem apgriezieniem es pavisam noteikti tiktu ar visu galā. Mums nav atbalsta komandas, tāpēc varbūt dažbrīd iekšēji uznāk tā sajūta, ka tūlīt, tūlīt salūzīšu, bet viss līdz šim ir beidzies laimīgi.
Pēdējā laikā sarunas par trešo bērniņu ar vīru mūsu ikdienā ienāk aizvien biežāk. Vīrs ar visām četrām ir par, sakot, ka varbūt nav vērts vilkt garumā un pie bēbīša taisīšanas jāķer jau uzreiz. Lai viens dekrēta atvaļinājums sekotu otram. Iedomājaties, viņš pat ir aprēķinājis kas ir pēdējais brīdis, kad testā jāparādās divām svītriņām!
Tajos brīžos par šo azartu mana sirds gavilē, bet tad ieslēdzas ekonomiskā domāšana. Iesākumā taču viss būs skaisti un pūkaini – trešajam mazulītim praktiski neko nevajadzēs gādāt, jo viss jau būs no abiem pirmajiem bērniņiem. Bet kas būs pēc tam? Vai mēs spēsim pacelt visus izdevumus, kad sāksies skolas laiks? Pulciņi, mācību materiāli, apģērbs un vēl daudz kas cits, kas mūsdienās maksā naudu. Lielu naudu. Un es noteikti negribēšu saviem bērniem teikt, ka viņi diemžēl nevarēs studēt, jo naudiņas nav, vai arī liegt bērniem apmeklēt, piemēram, teātri vai kino.
Raugos uz daudzbērnu ģimenēm ar apbrīnu. Jūs tiešām esat zelta vērtas, jo jūs no trešā, ceturtā un nākamajiem bērniņiem nav atturējušas bažas, ar kurām patlaban cīnos es.
Protams, kāds teiks, ka nauda nav svarīgākais, jo pāri visam taču ir mīlestība, kas neko nemaksā. Bet, būsim atklāti, no mīlestības vien neviens nebūs paēdis. Un mūsdienās situācija dažbrīd ir kā lavierēšana pa plānu ledu, jo nav iespējams prognozēt, kā mainīsies nodokļu un atbalsta politika valstī, par spīti skaistajiem saukļiem, ka bērni ir mūsu nākotne un prioritāte.
Nauda noteikti nevar būt iemesls. Ar naudu ir tā dīvaini - kad tā ir vajadzīga, tā uzrodas, kad nav vajadzīga - tad arī nav. Ja darām labus darbus, ja izdevumi plānojas svētīgām lietām, ka, piemēram, bērniem, tad dzīve paver iespējas. Uz to jāpaļaujas 😀
Man arī liktenis piespēlēja trešo. Varbūt pati vēlāk saņemtos, varbūt arī nē. Es gribu iedrošināt, ka nav tik traki. Uzskatu, ka tā nav labākā audzināšana bērnam visu labāko dabūt. Lai novērtē, cīnās, utt. Kā es mācu,ka svarīgākais nav tas, kas mugurā vai rokā, bet kas sirdī un galvā. Protams, es nerunāju par pamatlietām, izdzīvošanu, bet par izklaidi, mantām, lietām.
Mums ar liktens piespēlēja trešo, bet neko nenožēlojam. Finanses nesatrauc, jo tāpat algas dienā ir. Pirms algas vairs isti nav 😀
Iedrosina ari tas, ka mana mamma saka ka vienīgais ko vina nozēlo. Ka finansu del tomer nesaņemās trešajam...
Mums liktenis piespeleja treso berninu. Protams, finanses satrauc, bet darisim ko varesim, lai visus tris izskolotu un sapucetu. 😀
Es, personīgi, negribētu trešo bērnu. Man pietiek ar diviem. Piedzemdēt bērnu, lai man būtu lētāka elektrība vai mazāks auto nodoklis, man pat prātā nav ienācis. Neesmu arī fanātiska mamma - dzemdētāja, kura ir sajūsmā par šo procesu. Divi ir un pietiek. Mēs gribam padzīvot arī paši sev, uztaisīt kārtīgu remontu, nopirkt labu mašīnu un vienkārši, pa reizei, izrauties un pabūt divatā. Esmu izgājusi raudu un pamperu ērai cauri. Paldies. Pietiks. Tas nav financiāls apsvērums, bet tīri morāli, es vairs nekad negribētu iet šim procesam cauri 😃
Acīmredzot, manas bažas sev līdzi nes bērnības pieredze, kad man nebija iespējas braukt klases ekskursijās, apmeklēt teātri vai citas izklaides iespējas. Arī ceļot finansiālo apstākļu dēļ netēlojam pat pa Latviju, jo kāda gan ceļošana, ja bija reizes, kad pietrūka naudiņas, lai vakariņās pagatavotu ko vairāk par plikiem ceptiem kartupeļiem bez piedevām
Es pat nezinu vai gribu otru, kur nu vēl trešo!
Lai vai kā, tomēr finansiālais aspekts ir svarīgs - jo ikvienam bērnam vajag gan savu dzīves telpu, gan interešu izglītību, gan izklaides - teātris, kino, koncerti, ceļojumi.
Jāsaka,ka daudzi vecāki plāojot bērnus rēķina ka viņi mūžīgi ies dārziņā.Un lai arī es ļoti rēķināju,domāju,šaubījos un baidījos,domāju,ka gan jau tiksim galâ.
Tagad reāli esot skolnieka mamma un bērnudārznieces,kurai vajadzētu papildus pulciņus izaugsmei un talanta attīstīšanai saprotu,ka nevaram visu atļauties.Diemžēl!!!Jo viens ir pulciņu izmaksas.Var atrast lētus,pašvaldibu atmaksātus.Bet!Kurš bērnu vadās?!Reāli divi strādājoši vecâki divus bērnus izvadat pa pulciņiem,visu samenedžēt un vēl mazu ķiparu!!!Vairāk kā grūti.Nestrādāt un ziedoties bērnam-ideāli,taču tad nepietiek līdzekļi iztikai,kur nu vēl pulciņiem,benzinam.auto apkopei.Jo te bez auto nekā.Ar sabiedrisko tas viss ir vēl ilgāk,un dārgāk.
Es nesaku,ka nožēloju ka man ir tris bērni,bet saprotu,ka priekš sevis atļauries praktiski neko nevaru!!!
Mēs nepārrunājam finanses, jo mūsu ģimenē vieta vēl vienam vienmēr atrastos. Te jāsaka, ka ļoti turīgi neesam. Es vienkārši uzskatu, ka daudzi mūsdienās pārspīlē ar tēriņiem bērniem. Patiesībā mums tieši vislielākā summa ikdienā aiziet bērna lutināšanai, jo nereti veikalā neatsakam kādu mantu vai ko tamlīdzīgu, kaut ikdienā jau arī tas viss nav vajadzīgs.