19.04 10:00-16:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Klāt jauna diena un, loģiski, arī brokastis. Lai dienas iesākums nebūtu vienveidīgs (es atceros savu bērnību, kad mana brālim tik ļoti garšoja mannā putra, ka ēdām to katru rītu, līdz visbeidzot pēc kāda laika uz to pat nevarējām vairs paskatīties), cenšos ar šo ēdienreizi gluži tāpat kā ar citām, iespēju robežās variēt.
Kamēr dēls vēl maziņš, brokastīs ēdam dažāda veida putras, piedevās liekot augļus un ogas, tāpat arī labprāt ēdam brokastu maizītes ar olu, kādu tvaicētas vistas gabaliņu. Cenšamies sabalansēt ēdienu tā, lai prieks būtu gan garšas kārpiņām, gan arī mēs nenoskrietu no ceļa, ko varētu dēvēt par veselīga uztura taciņa. Lai smeltos idejas, esmu pat sagādājusi recepšu grāmatu “Pilnām mutēm”, no tās aizgūstot pa kādam knifiņam un ēdienam (taisnības labad gan jāsaka, ka dēls tos ēda tiešām ar pilnu muti, kamēr piecgadīgā meita vaikstīja degunu- viņai sācies periods, kad ēdiens negaršo jau tad, kad tas vēl pat nav pamēģināts), taču labi apzinos, ka mierīgās brokastis pavisam drīz paliks vairs tikai brīvdienām un nedēļas nogalēm, jo būs jāatgriežas darbā.
Runājot par laiku, kad strādāju, atceros, ka rīti bija steidzīgi. Visi cēlāmies jau pirms 7.00, brokastis bija steigā apēsta sviestmaize, lai pēc tam veikli, veikli saģērbtos, noteiktā laikā izietu no mājām, ar meitu aizietu līdz bērnudārzam un pēc tam trauktos uz darbu. Lieki teikt, ka organisms par šādu dzīvesveidu nebūt nepriecājas. Bet kādas ir alternatīvas? Kādas ir jūsu brokastis laikā, kad no rītiem jāsteidzas uz darbu?
Uztura speciālisti min, ka brokastis ir dienas svarīgākā ēdienreize, tāpēc tai jāpieiet ar nopietnību. Taču, ja gribās nopietnu un pamatīgu ēdienu, piedevām, nesteidzīgi baudītu, jāceļas nevis 6.20, bet gan vēl agrāk. Loģiski, ir iespēja brokastīm visu sagatavot jau iepriekšējā vakarā, bet, ja mājās no darba esi vēlu un vakariņas ir vien ap 19.00, tad kāda gan vēl brokastu gatavošana nākamajam rītam.
Esmu dzirdējusi, ka ir citi vecāki, kuri dēļ steigas bērniem brokastīs dod šokolādes sieriņus un saldinātos jogurtus, kuros cukura ir vairāk nekā cukurtraukā. Vai tas ir OK? Laikam gan nē. Katrā gadījumā, pati ko tādu brokastīs neēstu, tāpēc noteikti nedotu arī saviem bērniem. Kādas ir veiklās alternatīvas?
- Sausmaizīte ar Rundāles pesto mērcīti, vistas filejas un olas šķēlīti;
- Ar karstu ūdeni aplietas un uzbriedinātas auzu pārslas (ļauju putrai uzbriest, kamēr saklāju gultu, pabaroju mājdzīvnieku, modinu bērnus);
- Galetes ar avokado (es dievinu avokado);
- Bieži vien brokastīs tiek ēsti pārpalikumi no iepriekšējām vakariņām – sautējums, zupa... (uztura speciālisti par sautējumu brokastīs noteikti saķer galvu, bet...)
Priecāšos, ja Tu padalīsies ar savām idejām, ko pagatavot brokastīm tad, kad jāsteidzas un nav daudz laika.
Mūsmājās brokastīs visbiežāk pēdējā laikā ir sviestmaizes. Pārsvarā rupjmaize vai saldskābmaize, reizēm sēkliņu maizes, pa retam baltmaize. Uz maizītēm ko nu kurš – krēmsiers ar tomātu vai svaigu gurķi, reizēm sviestmaizes ar sieru, desu, vārītu vai žāvētu gaļu, viltoto zaķi, vakardienas karbonādi vai kotletēm.
Mēdzam šad un tad ēst putru – dažādas, pārsvarā vai nu 3-4-5 graudu vai pilngraudu vārītas ūdenī vai pienā, kas nu ar ievārījumu, kas ar pārrīvētu cieto sieru.
Vārītas vai ceptas olas, kā nu kuram labāk tīk.
Biezpiens – ar svaigu gurķi vai ķimenēm.
Sāksies kārtīgi gurķu un tomātu sezona, tad brokastīs būs daudz šo dārzeņu. Man garšo tomāti ar biezpienu, ēdu karotēm.
Brokastu pārslas mums parasti ir 2 mēneši gadā, dodu, ja bērniem kārojas. Vispār jau tās arī cukura ietilpīgas, bet manējie pat bieži neprasa.
Pankūkas un svaigi cepta maize ir brīvdienu brokastis. Tad mēdzam cept arī saldas un sāļas vafeles, ceptas maizītes vai vienkārši svaigi cepta maizīte ar piedevām.
Jogurti mūsmājās man iedzīvojušies, ja neskaita bezpiedevu, ko izmantojam salātu mērcēs un ēstgatavošanā. Šad un tad nopērku kā saldo ēdienu bet arī reti prasa bērni.
Biezpiena sieriņus gan ēstu labprāt, bet tie pielīdzināti konfektēm mūsmājās. Lai gan pēdējās divās nedēļās pirms skolas brīvlaika, kad parasti enerģijas līmenis ir zemāks, bērni sanīkušāki, bet mācības intensīvākas, mēdzu tieši brokastīs piedāvāt kaut ko ar lielāku enerģijas saturu piem. kādu batoniņu.
Jā, brokastis arī ir mūsu pārbaudījums, jo es mostos neilgi pēc 5 no rīta, bērni pēc sešiem. Protams, visvienkāršākais ir "popši" šīs ir pārslas ar pienu. Tas ir tad, kad tiešām slinkums un ļoti, ļoti jāskrien. Parasti no rītiem vāru piena putras - tā ir vai nu auzu pārslu, vai mannā putra, kurai katrs pievieno savu mīļāko ievārījumu no vasarā sarūpētā. Mazākā meitiņa no rītiem ir iesākusi ēst ceptu oliņu, tad arī bieži vien lielajai uzcepu un klāt uz šķīvīša pievienoju graudaino biezpienu. Lielā meitiņā mīl "šķidri" ceptas oliņas, mazā - cieti izceptas, lai netek dzeltenums. Katram klāt ir arī tēja. Man pašai garšo rupjmaize ar sviestu un ķilaviņām, vai arī ne parasto kausēto sieru, bet krēmsieru. Vēl, ja sanāk laiks, viņi mašīnā jau uzgrauž kādu bumierīti, vai arī ābolu, jo mēs no mājās izbraucam jau 6:45
Kad neesmu ļoti miegaina un ir luste, mēdz būt, ka uzcepu arī pankūkas. Tās bērniem ir vismīļākās brokastis. Mīklu gan sagatavoju jau iepriekšējā vakarā. Man, parasti, brokastu gatavošana aizņem ne vairāk kā 15min.
Par to, cik veelīgi un vajadzīgi ir paēst kārtīgi brokastis, ir atkarīgs no katra organisma, ja organisms vēl guļ un nav gatavs ņemt pretī, nav jāspiež un jāied tikai tādēļ, ka esam lasījuši, ka brokastis ir galvenā dienas ēdienreize. Es arī bērniem nespiežu - ja kāds kādā rītā nevēlas, lai neēd, zinu, ka tad, kad sagribēs, paēdīs skolā, vai bērnudārzā. Man pašai arī ir rīti, kad neko negribas, es arī sev nespiežu, padzeru kafiju, bez kuras galīgi nevaru iedomāties iesākamies dienu un viss, ar to tad dotajā brīdī pilnīgi pietiek.
Vīrs brokasto pats, jo viņš ceļas vēl stundu agrāk par mani, viņam gan ir kārtīgas brokastis - ceptas desiņas, olas, bieži vien kartupeļi, mēdz būt arī pāri palikušais no vakariņām. Viņš mīl sātīgi paēst.
Par uztura speciālistiem runājot, esmu pamanījusi, ka mēdz būt arī tādi, kuri ir fanāti un uzskata, ka garšvielas nevajag, cukur nevajag, sāli nevajag un dzīvojam no bezpiedevu jogurta, odziņām, auzu pārslām un salātlapām... Tas, manuprāt, ir pārspīlēti.