Kārtainais aveņu - biezpiena krēms ar kiš-miš ķīseli

Nedēļas nogalē nolēmu pagatavot ko gardu, īpašu sestdienas vakaram mums trim dāmām. Šādas idejas man, parasti, rodas spontāni. Zinu, ka šis noteikti nav labākais veids kā notievēt, bet nolēmu paeksperimentēt.

Šī ideja radās gatavojot aveņu ievārījumu, kuru vīrs man pasūtīja, pirms došanās zvejā. Tā nu nolēmu, ka no putiņām pagatavošu ķīseli. Tā kā putiņu bija ļoti maz, pievienoju vēl piparmētru-citronu sīrupa burciņu un dažas karotes no priežučiekuru sīrupa. 

Ķīselim:

Aveņu ievārījuma putas, var arī ievārījumu, vai ogas

Ūdens

Citronu-piparmētru sīrups

Priežu čiekuru sīrups

Kartupeļu ciete

Krēmam:

Saldais krējums 

Graudainais biezpiens, sveramais

Cukurs

Aveņu sīrups, tikko izkāsts aveņu ievārījums be sēkliņām

Saldā krējuma cietinātājs

Svaigas avenes garnēšanai

Kā jau iepriekš minēju, ķīseli vārīju no ievārījuma pārpalikumiem, pievienojot vēl to, kas bija neapēsts uz galda - piparmētru/citronu sīrupu pus mazo burciņu un dažas karotes ar priežu čiekuru sīrupu. To visu novārīju, izkāsu un turpināju vārīt. Tad glāzē ielēju dzeramo ūdeni, samaisīju ar lielu karoti kartupeļu cietes, līdz šķidrums kļuva vienmērīgs, tad to maisot pievienoju ķīselim. Jāmaisa tādēļ, lai neveidotos kunkuļi. Kad ķīselis gatavs, to iznesu ārā dzesēties. Kamēr dzesējas ķīselis, gatavoju krēmu. 

Pirms ievārījuma saliešanas burciņās, caur sietu izkāsu nelielu trauciņu ar aveņu ievārījumu, tā, lai tajā nebūu aveņu sēkliņas.

Sakūlu saldo krējumu ar cukuru, līdz gandrīz gatavam putukrējumam, tad pievienoju šo tikko izvarīto, atdzesēto aveņu ievārījumu bez sēkliņām, sakūlu līdz gatavai konsistencei un pievienoju vienu paciņu saldā krējuma cietinātāja. Ielēju šo masu stikla traukā, izlīdzināju un ieliku ledusskapī, ne saldētavā.

Gatavoju otro kārtu krēmam:

Sakūlu saldo krējumu ar cukuru, līdz gandrīz gatavai putukrējuma masai, tai pievienoju biezpienu un sakūlu līdz gatavai masai, pievienoju vienu paciņu saldā krējuma cietinātāja. Tad šo masu kārtoju pa virsu aveņu krēma masai. Virsu rotāju ar aveņu ogām. Tad ieliku ledusskapī, ne saldētavā, lai labāk sacietē. 

Šoreiz ķīselis ļoti ilgi dzesējās, tādēļ šoreiz saldais bija jāpagaida ilgāk, taču, kā tautā saka - labs nāk ar gaidīšanu. 

Kad ķīselis bija atdzisis, to lējām saldā trauciņos un likām krēmu. Saldais sanāca ļoti gards, man visvairāk garšoja aveņu krēms, jo tas bija patīkami skābens, ar īpaši spēcīgu īstu aveņu garšu. Šo saldo novērtēja ne tikai lielākā meita, kurai vienmēr garšo viss, bet arī mazā, kura iztukšoja trauku gan vakarā, gan arī otro trauku no rīta. 

Ļoti ātri un ērti pagatavojams, izskatās, varbūt, sarežģīti, bet tā noteikti nav, ja man tas izdevās, arī Jums noteikti tas sanāks :)