Kapēc ir vērts doties uz pilsētu svētkiem

Šoreiz nedaudz pastāstīšu par svētkiem, kas bija vietā, kur dzīvoju es, - Inčukalnā-, un padalīšos ar pārdomām par to, kapēc ir vērts iet ar bērniem uz šādiem pasākumiem.

Sākšu ar to, ka svētki bija pārdomāti, orjentēti uz dažāda vecuma cilvēku interesēm.  Bija patiesi daudz dažādu, ļoti interesantu aktivitāšu bērniem.

Bieži vien mēs aizmirstam , ka ir pavisam vienkāršas lietas, kas bērnus aizrauj. Piemēram mums viena no dejotāju mammām bija sagatavojusi dzīvo plastalīnu ( mīklu) no kuras varēja veidot figūriņas un krāsot. Šādi svētki bieži vien mums atgādina par sen aizmirstām lietām, kuras pēc tam varam izmantot bērnu pasākumos- dzimšanas dienu ballītēs.

Tagad ir vasara un mēs visi dodamies atpūtā pie jūras. Neaizmirsīsim atvest spanīti ar jūras smiltīm, pēc tam to sajauksim ar dažādu krāsu guāšu un dosim šim maisījumam iespēju izžūt. Sanāks krāsainās smiltis. Tās noderēs ziemā, gan veidojot zīmējumus, mozaīkas, apgleznojot burciņas un pudeles. 

Šādos svētkos bērni var izbaudīt atrakcijas, kuras mēs iespējams, nekad nepiedāvāsim paši, piemēram burbuļu šovs, ne katrs var atļauties iznomāt piepūšamās atrakcijas, bet mēs visi zinām , cik lielu prieku tās dod bērniem.

Tirdziņā, kurā bija patiesi interesantas lietas, atradām ļoti jauku sīkumiņu, no kura abi bērni tagad nešķirās. Mums savēra rokassprādzītes ar bērnu vārdiņiem. 

Protams ir jāsaprot, ka tādos svētkos piedāvātie gardumi tirdziņā ir dārgāki, bet neviens mums neliedz paņemt līdz piknika grozu, vai doties uz vietu, kura jau ir pārbaudīta un vienmēr būs iespēja bērnu gardi un veselīgi pabarot. Mēs izvēlējāmies vietējo kafejnīciņu, kur patiesi gardi gatavo, bet saldais ir vienkārši tāds, ka mēli var norīt.

Protams bija arī maksas atrakcijas, bet tā jau ir vecāku izvēle, vai tās piedāvāt vai nē.  Bez atrakcijām mēs apmeklējām muzeja ekspozīciju, kur bērni varēja iepazīt savas dzimtās vietas vēsturi, bija mākslinieku izstāde, dažādi muzikāli priekšnesumi. 

Mums četras stundas bija pietiekoši, lai nogurtu, bet svētki turpinājās un es patiesi nožēloju, ka Gustavs neredzēju Mocīšu šovu un mēs dzīvojam patālu, lai vērotu salūtu, kas pēc atsauksmēm arī ir bijis ļoti izcils.