Kad visi jau guļ, blogoju

Friziera, baseina, kosmetoloģes un, jā, arī bibliotēkas apmeklējums, ir mans ikmēneša minimums, bet ir arī kāds mazs prieciņš, bez kura nebūtu iedomājama mana ikdiena. Vai vari uzminēt, kāds? Precīzi! Blogošana!

Lai bagātinātu savu ikdienu, brīžos, kad mazais ir laidies miegā, vai arī strādā darbus un nedarbus kopā ar tēti, slēdzu iekšā datoru un rakstu, rakstu, rakstu... Gan Māmiņu klubam par jautājumiem, kas skar māmiņas un mazuļa ikdienu, gan vairākos savos privātajos blogos gan par lietām, kas draudzīgas dabai, gan ēdieniem. Vēlējos pačukstēt par savu nelielo projektiņu www.omitesreceptes.lv, kuru uzsāku, kad aizsaulē aizgāja pēdējais no maniem vecvecākiem. Jā, bēdīgs brīdis, tieši tādēļ vēlējos celt saulītē savas omītes gardumus, jo ikviens noteikti atzīs, ka, par spīti modernajām mūsdienu receptēm, pāri visam ir omas gatavotie kraukšķīgie cepumiņi, gardās kotletes un zupiņas, kuras ēdot gandrīz vai mēli var norīt.

Tad nu svētā vietā turu omītes pierakstu blociņus, kuros viņa savulaik pierakstījusi gatavoto gardo kārumu receptes, un, ķeros pie darba. Top visādi kārumi par prieku manam mazajam un lielajam vīrietim.

Atzīšos, brīdis, kad ir tapis kārtējais gardums un varu par to pastāstīt pārējiem bloga sekotājiem, ir tāda kā maza ekstāze, jo gatavojot aizmirstos, savukārt rakstot uzņemu milzu enerģiju. Jā, bet rakstīšanas nevaru vairs iedomāties savu ikdienu.