Ķermeņa masāža
22.04 12:00-13:00
Brīvo vietu skaits: 1
Sveikas.
Vai jūs kādreiz esat domājušas par to, cik daudz naudas jums vajadzētu, lai jūs teiktu- viss, man pietiek? Citiem pietiek ar mazumiņu, citiem vajag tūkstošus un vēl par maz. Jo vairāk ir, jo vairāk vajag.
Mans vīriņš tikko sācis strādāt otrajā darbā un tik pat kā mājās nav, jo ir sapratis, ka apnicis izvilkt no algas līdz algai. Jā, no vienas puses viņam ir taisnība, nekādu uzkrājumu mums nav, biežāk aizņemamies naudu, nekā kāda kapeika paliek pāri, bet ko darīt? Dažu brīdi liekas, ka tulīt, tulīt un būsim nostājušies uz kājām, mācamies tērēt saprātīgi, ietaupīt tur kur var- neko nežēlojam tikai bērnam- viņai viss ir un būs vienmēr, bet mums mēneša beigās jāpārtiek no ceptiem kartupeļiem un krājumiem no pagraba.
Tik bieži gadās kaut kādi neparedzētie izdevumi- saplīst mašīna un tamlīdzīgi, tas viss izsit no līdzsvara. Gribētu kaut ko darīt pati, bet esmu bērnu kopšanas atvaļinājumā un vismaz oficiālu darbu veikt nevaru, bet bīdīt savu biznesu? Labs piemērs ir Ulula- skatos un priecājos, cilvēks liek lietā iztēli un rada patiešām skaistus darbus, kas ir pieprasīti un sagādā visiem prieku. Arī es tā gribu, bet rokdarbi nav mana stiprā puse. Piedāvāja pieskatīt 10 mēnešus vecu bērnu, jā, labs variants, manai mazajai pekai nepilni 6 mēneši, otram bērnam desmit- tas vispār ir reāli? Pamēģināšu un uzzināšu.
Kā jūs tiekat galā ar ģimenes finansēm? Vai vienmēr liekas, ka ir par maz? Vai bērnu kopšanas atvaļinājuma laikā esat mēģinājušas kaut kā piepelnīties? Parunāsim. ;)
P.S. Bilde no www.wired.co.uk
Nu labi, es piekrītu, ka nevar visu ņemt vieglāk, ja ir jāizvēlas, kuru rēķinu šomēnes apmaksāt un kuru - nē, bet šeit man gribas pajautāt - kā normāli, jauni, strādātspējīgi ļaudis nonāk līdz situācijai, kad izdevumi pārsniedz ieņēmumus. Tad ir jāizvērtē, kur pāršauts pār strīpu, gribot dzīvot labāk nekā ir iespējas.
Man par šito ir viens sakāmais - viss rodas galvā 😀 Jo vieglāk dzīvi ņem, jo vieglāk tā dzīvojas.
Pilnīgi manas domas visos Tavos komentāros, tikai labāk izklāstītas, jo netiek pārprastas 😉
es arī biezenīšus mājās taisu 😀 vismaz zinu ko tas bērns ēd..
un manai meitiņai vēl vēlmju nav, pārāk maziņa.. taču kādreiz jau gribēsies meitiņai nopirkt kaut ko viņa tiešām vēlas.. ceru ka līdz tam laikam nokārtosies arī finansiālais stāvoklis...
Si tema ir ta,par ko censos nerunat un nedomat,jo mani tracina. Ja domatu,tad man noteikti butu nervu sabrukums. Dzivoju ari tikai no vira naudas un cik nu ta bernu nauda ir. Un parasti kad to sanemu-goda vards gribas mest ara,jo man ta trauce un tracina.It ipasi tagad kad ir eiro.Lati man patika,tureju tos sava maka,bet tagad kad ir eiro atdodu viram un man ir miers.
Nu jau, nu jau.. skaidrs, ka runa nav par bērnu pamatvajadzībām - ēdienu, autiņbiksītēm un tml. Varbūt tiešām uztvēru citādi vairākos komentāros (ne tikai Tavā) pieminēto "bērniem visu, pašiem neko", pie tam šī doma arī man ir ļoti pazīstama, jo viņi vienmēr mums būs pirmajā vietā. Man uzreiz vairāk nāk prātā, piemēram, bērnu kaprīžu apmierināšana zem vārda "visu", tāpēc uzdevu šo jautājumu (t.sk. sev nākotnei). Lai nu kā, mana doma vairāk tiešām bija par izdevumu sabalansēšanu un piefiksēšanu, kas nereti (kā jau daudzi arī te minēja) atklāj tādu ainu, par ko iepriekš nebija nojausmas, tas savukārt palīdz objektīvāk izvērtēt savus izdevumus un pieņemt kādus lēmumus, kas, iespējams, kaut nedaudz situāciju varētu uzlabot.
Laikam tā mūsu dzīvošana ir saistīta ar to, ka esam visu savu iedzīvi iekārtojuši mūsu finansēm atbilstošu. Nezinu, kā mums tas ir izdevies. Protams, bijuši periodi, kad šķiet, ka nauda aiztek vairāk, bet varbūt es izdzīvošanu vienkārši uztveru kā dzīvošanu un par to īpaši nespriedelēju? Kaut kā galvenais, ka visi ir dzīvi, veseli un mīlēti?! Laikam dikti filosofiski...
Mums 78 m3 bez lodžijām.
😀
Es laikam esmu ļoti mazprasīga, bet mums pietiek dzīvošanai, nevis izdzīvošanai.
es visu laiku brīnos- kā TU tās cepures paspēj sataisīt- cik Tev viena laiku paņem? 😀 var redzēt, ka Tu pati esi sajūsmā par to ko dari 😀
Es par to darbu nezinu, man īsti nav kur atgriezties, jo man tas bija tikai pagaidu darbs, bet to ko es gribu darīt- vai tas ir savienojams ar mazu bērnu, jo bērns vienmēr man būs svarīgāks par darbu.
Skatos, rēķinus pieminat. Nu, mums par janvāri bija 212 EUR + 47 EUR + elektrība + internets + īre, kas mums, par laimi, ir ļoti maza. Tā ka aptuveni puse vīra algas aiziet rēķinos. Gribu būdiņu mežā un krāsni.
☹
Laimīgās tās, kam BKA naudas normālas, man 170 - 200 ir arī līdz gada vecumam :
vajag mesties kopā un bīdīt vairākām bizmesus.. 😀
mums kartupeļi no laukiem, gaļu pērkam pa lēto vīra darbā, bet vismaz zinam, kas tā par gaļu, rudenī sagatavojām konservus, lai ir ko 'ēst, kad nav ko ēst...
man arī šodien tomēr radās ideja par to, KO es varētu darīt lietas labā- ja man sanāks, tad arī padalīšos..
Starp citu- noskaidrojām, kādi kritēriji tiek ņemti vērā, lai piešķirtu maznodrošināto statusu Rīgā- mēs neatbilstam, jo mašīna mums pieder mazāk nekā 2 gadus.. jāgaida vēl pusgads un tad varbūt...
Par Tavu komentāru ilgi domāju, ņemšu piemēru un pierakstīšu, kur ko tērējam. Zinu tikai to, ka sev es tik sen neesmu neko pirkusi- man ir tikai vienas bikses kas vispār der.. augšiņas vismaz vairāk, bet tās arī visas ir jau tik novelkātas.. un vipār- tās es arī nepirku- tā teikt, atdeva.. Arī vīram ir līdzīgi- vienīgais ko nopirkām viņam bija 2 bikses pirms pus gada- bet tās nebija no dārgajām un tas arī viss.. ahhh
Vairākkārt lasīts un dzirdēts, ka pirmais solis, lai tiktu galā ar ģimenes budžetu ir saprast, kur tā nauda paliek. Arī es pirms kāda laika izmēģināju pierakstīt un saprast līdz pēdējai kapeikai, kam mēs tērējam. Pārskatot pierakstus, uzreiz jau bija skaidrs, ka varbūt kāda lieka drēbe, kāds emocionāls pirkums un tml. bez kā var iztikt, bet vislielākais pārsteigums man pašai bija iztērētā nauda dāvanām. Kaut kā līdz tam par to nebiju aizdomājusies. "Ražīgākajos" mēnešos tie pat bija ap ~100 Ls. Nav jau tā, ka man žēl vai tamlīdzīgi, bet aizdomājos par apdāvināšanu kā tādu - ja reiz dāvinām, tad labāk tiešām noskaidrojam, ko cilvēkam vajag (štrunts par pārsteiguma momentu) vai, protams, lieliski, ja var uzdāvināt, ko pašas darinātu un jauku, vai nu, lai cik bezpersoniski un neinteresanti tas būtu - aploksnīti ar visiem zināmu pildījumu (kura, kā redzam, tiešām noderētu jebkuram 😀 ) Ja katrs par to aizdomātos, tad varbūt visiem mājās būtu mazāk štruntu un vairāk visa nepieciešamā. Iespējams, tikai piliens jūrā, bet tomēr.. Kas attiecas uz bērniem - varbūt viņiem labāk vecāki ar mazāk kreņķiem nekā "viss"? Tas viss vairāk par taupīšanu vai prātīgu tērēšanu, bet par piepelnīšanos man arī joprojām tumša bilde, vēl ņemot vērā, ka esam izmēģinājuši arī dažādus biznesus no sludinājumu lapām līdz savam veikalam un tml., bet nekas no tā nelikās ieguldītā darba, laika un pūļu vērts, tāpēc brīvos brīžos daru to, kas patīk, nedomājot par to, vai ar to kaut ko nopelnīšu vai nē, bet ar klusu cerību, ka kādreiz morālajam gandarījumam pievienosies arī materiālais 😀
par elektrību- latvenergo solīja, ka cels tāpat to tarifu no aprīļa, ja arī tirgu neliberalizēs...
eiro tiešām daudz ko mainija.. ar bailēm gaidu aprīli- pacelsies elektrības tarifs, tad visam atkal celsies cenas.. ☹
es arī gaidu tos labākos laikus, bet nauda no gaisa tak nenokritīs... 😉