Kad stress nodara pāri

Darbs, ģimene, prasības un tagad vēl, apkārt klejojošie elpceļu vīrusi un gripa, rada stresu mūsu ikdienā. Stress mazina imunitāti. Stresā pazūd harmonija un miers. Tāda ir dzīve. Vai kaut kas jāmaina? Jā un nē. Ja Tevi tas neapmierina- maini attieksmi, ja apmierina- turpini līdz tas apniks un šī vēlme radīsies vēlāk.

Var ieklausīties neskaitāmās mācībās un pamācībās kā mazināt stresu, bet, kamēr nebūs iekšējais klikšķis – jā, es mainu attieksmi, nekas nemainīsies. Stresu rada ārēji apstākļi un mūsu piekrišana to ielaist sevī.  Mēs nevaram mainīt apstākļus, taču mainīt vai nemainīt attieksmi, paliek paša ziņā.  Sabiedrība, ģimene, darbs pieprasa būt perfektiem, bet vai vajag? Vai nebūtu labāk palikt savā harmonijā un mierā?

Mums nav jābūt perfektiem priekš citiem- mums jābūt saskaņā ar sevi. Nav jādara sev pāri. Protams, cilvēks nav vientuļa sala, tāpēc jānobalansē starp sabiedrību un savu ego. Jāprot pateikt nē, kad gribas to teikt. Nav jābūt prefektai sievai/vīram, mammai/tētim – jākļūst par laimīgu sievu/vīru, mammu/tēti.

Mēdz teikt, ka visas slimības rodas galvā. Daļēja taisnība tam ir - palielināts stress novājina imunitāti un palielina iekaisuma procesu attīstību mūsu organismā.

Ja kādreiz stresa ir tik daudz, ka tas atspoguļojas veselībā, piemēram, ir biežas slimošanas, ir uztraukums dienas laikā vai  slikts miegs, tad atbalstu var meklēt dabā. Piemēram, melisa sekmē relaksāciju un atpūtu, bet apiņi palīdz iemigt un saglabāt labu miega kvalitāti. Izslēdziet mobilos telefonus un izlogojieties no sociālajiem tīkliem, uzvāriet tēju un uzaiciniet pačalot  savu ģimeni vai draugus, vai arī, ja nevēlaties, tad baudiet divvientulību ar sevi. Harmonija un miers ir attieksmē pret sevi un stresu.