Kad puncis pilns, cilvēks apmierināts

Kad puncis pilns, cilvēks apmierināts - tas par mani. :)

Kopš pati nosaku, ko ēst, vienmēr vairāk vai mazāk esmu pieturējusies pie veselīga uztura principiem. Bet ar bērniņa ienākšanu ģimenē par to tiek piedomāts vēl vairāk.

Tātad es savu dienu parasti sāku ar glāzi ūdens. Ja ir citrons - pavisam labi, ja nē, der arī "pliks" ūdens. Tāpat cenšos arī aptuveni 20 minūtes pirms pārējām ēdienreizēm  izdzert glāzi ūdens. Vēl neatņemama dienas sākuma sastāvdaļa ir kafijas krūze. Un tam klāt tad ir vai nu putra (auzu pārslu vai 4 graudu) vai kāda siermaize vai retu reizi sausās brokastis ar jogurtu.

Attiecībā uz pusdienu un vakariņu ēdienkarti man ir noteikums - vienmēr uz šķīvja jābūt kādam dārzenim. Parasti tie ir dārzeņu salāti. Ja trūkst laika, vienkārši šķēlītēs sagriezti gurķi, tomāti, paprika vai vēl kāds dārzenis, kas nu tajā brīdī ledusskapī ir. Šķiet, būtu interesanti izmēģināt OnPlate šķīvi, lai saprastu, vai to dārzeņu katrreiz ir pietiekami daudz.

Parasti piedomāju pie tā, kas mums ģimenē būs vakariņās. Cenšos, lai ēdiens būtu dažāds un vismaz vienas nedēļas ietvaros neatkārtotos. Pie tam, lai tas būtu veselīgs, nebūtu trekns, sāļš un visādi citādi ne pārāk veselīgs. Tomēr dažreiz atļaujamies šo noteikumus pārkāpt un apēst vakariņās kādu picu vai kebabiņu. Nav tā, ka šāda veida ēdieni būtu galīgs tabu, bet tomēr piedomāju, lai šādi izņēmumi nekļūst par ieradumu.

Ar saldumiem gan ir grūtāk - tie mums garšo. Ļoti. Tomēr arī te ir tāds maziņš noteikumiņš - saldumi tikai pēc tam, kad paēstas vakariņas. Tad jau vēders vairāk vai mazāk pilns un pārāk daudz saldumu nevar apēst.

Mana slepenā recepte - dārzeņu biezzupa. Ņemu dārzeņus, kas uz gatavošanas brīdi atrodami ledusskapī. Šoreiz tie bija brokolis, burkāns, seleriju kāti un kartupeļi. Bet var likt arī puķkāpostu, kāli, seleriju sakni, zirnīšus un citus dārzeņus. Tatad - sagriežu dārzdeņus gabaliņos, lieku ūdenī un vāru, kamer mīksti. Klāt bišķīt sāls un garšvielas (arī nav strikti noteikts, kādas - var likt kaltētu baziliku, raudeni, timiānu, gatavos garšvielu maisījumus bez sāls). Kad dārzeņi gatavi, sablendēju un zupa gatava. Pārberu ar zaļumiem, šoreiz arī ar siera gabaliņiem. Ēdam šādu zupu parasti ar ķiploku grauzdiņiem, kuriem arī ir veselīgais variants - cepu tos cepeškrāsnī ar ļooooti minimālu daudzumu eļļas un bez sāls. Kad apcepušies, ierīvēju ar ķiploku. Kopā tas izskatās šādi.

Par cik šī maratona distance saistīta ar veselīgu uzturu, nolēmu, ka nu būs pienācis arī īstais brīdis zaļā koteiļa izmēģināšanai. Salasīju omītes dārzā maziņas tikko izdīgušas nātrītes un pieneņu lapas, sametu blenderī kopā ar kivi, dzērvenēm, pētersīļiem, seleriju kātu un banānu. Zaļā koteiļa vietā sanāca rozīgs kokteilis. Bet bija ēdams.

Šo pirmo mēģinājumu varu nosaukt par pietiekami veiksmīgu, lai gribētos pamēģināt uztaisīt kaut ko tādu vēlreiz.