Kad palikt nevar, bet aiziet nedrīkst.....

Kopējas attiecības ir noteikti kopējas saimniecības vešana. Tas ir, attiecību sākumā mēs plānojam dzīvot kopā visu mūžu, bet tad kaut, kas notiek un ir skaidrs, ka dzīvot kopā nav iespējams, bet iet prom nedrīkst. Tam pamatā parasti nav bērni, bet kopēji īpašumi. Ar vien biežāk presē var izlasīt šausmu stāstus par to, ka ģimenes ar maziem bērniem izliek uz ielas, bieži izskan arī tas, ka tās ir tikai māmiņas, ka vīri no ģimenes ir aizgājuši. 

Kā būt, šķirties un dalīt kredītu uz pusēm, vai vienkārši aizvērt durvis, lai tas otrs cīnās, man tas nav svarīgi, vai varbūt tomēr dzīvot kopā līdz saistības nokārtotas.

Kad mani draugi ņēma kredītus par 70 000 un vairāk, es ar lielām pārdomām vēroju, to, kas notiek, jo ņemot savu mājas kredītu, es ļoti reāli izvērtēju iespēju, vai varēšu atdot to arī nestrādājot tādā darbā kā tagad, tapēc dzīvoju mājā, kurā remonts ies noteikti līdz mūža galam, bet man nav jābaidās, ka mana ģimene paliks uz ielas. 

Paskatoties reālo situāciju,  redzams, kad lielā mīlestība beidzās, kredītsaistības tiek uzkrautas sievai un vīrs pazūd. Vai otrā variantā sieviete paliek uz ielas, jo nekustāmais īpašums ir uz vīra vārda. Kāds gan ir šis zelta vidusceļš. Kā darīt, kā būt.

Kāda mana draudzene pēc pārrunām ar vīru nonāca pie stingra lēmuma, viņi dzīvos kopā līdz bērnu 18. gadu sasniegšanai, abi drīkst dzīvot pēc savas patikas, ievērojot mierīgu līdzāspastāvēšanu un cieņu vienam pret otru. Ilgu laiku nebiju tikusies ar viņu un tad pēc gadiem, kad satikāmies, bērniem jau bija 18, es jautāju, nu kā. Uz ko viņa smaidīdama atbildēja, mēs esam kopā un nav plānots, ka dzīvosim atsevišķi. 

Iespējams, ka laiku pa laikam katrām attiecībām nepieciešama atelpa un ja, mēs to varam saprast un izdzīvot, tad jūtas pāriet citā jau savādākā pakāpē.  Tas ir jāpieņem kā mīlestības pārbaudījums, pēc kā jūtas kļūs vēl stiprākas.

Kas tomēr ir tas, kas liek vienam partnerim nodot otru, mazdūšība, velme aizbēgt no grūtībām. Katrā pārī ir viens, kas mīl vairāk, bet otrs, kas mīl savādāk, kas prot ērti iekārtoties, lai dzīvotu vieglāk ar lielāku komfortu, un kapēc gan to nedarīt, ja sieva vai vīrs visu nokārtos un galu galā  bērnus nepabarotus taču neatstās.

Bieži esmu dzirdējusi teicienu, ka laimīgs pāris ir tas, kas spēj šajā pasaulē atrast to īsto otro pusīti, tas ir kā cimds ar roku. Bet kā to izdarīt, kā redzēt, ka tā ir tā tava otrā pusīte, kas ir tie pamatnosacījumi. 

Katrās attiecībās būtu jābūt vienlīdzībai, bet dzīve rāda, ka tā tas nav, tātad mēs vienkārši meklējot neesam atradušas to īsto orto pusīti.......