Kad nogurums ņem virsroku...

Kad nesen dēliņam sagaidīti 4 mēneši, pavisam godīgi varu teikt- jā, jūtos sagurusi. Likās, ka jau būsim izsprukuši sveikā cauri no vīrusiem, bet kaut kāds bacilis ( īsti vēl nezinām iemeslu) piemeklējis mūs abus. 

Mazulim jau 7dien parādījās zaļgana, ūdeņaina vēdera  izeja, bet visādi citādi smaidīgs, runīgs, bez paaugstinātas temperatūras un demostrē savu velšanās prasmi, ko nupat apguvis. Daktere norakstīja uz rota vīrusa "potes" rēķina, bet tā kā līdz šodienai uzlabojumi ir nedaudz, tad rīt priekšā ārsta apciemojums. Uztraukums par to, lai tik nav kāds vīruss. Beigu beigās šodien pašai bija vēdergraizes un vemšana, kas dienas laikā pazuda. Ak, un , lai arī dikti priecājos par dēliņa velšanos, arī tas atnesis man galvassāpes, jo pats iemigt nevar, savukārt manās rokās niķojas un staipās, mēģina velties pat tad, kad virsū mācas miegs. Galu galā niķis klāt un iemidzinu ar grūtībām, šūpošanu un dziedāšanu. Mazais sācis arī celties agrāk kā ierasts, kas jūtami mani izsit no pierastā ritma.

Rīt jauna diena, un ceru, ka būšu enerģijas pilna un vesela. 

 Vai kādai ir bijusi pieredze, kad mazulim ūdeņainā vēdera izeja ir kādas 3-4 dienas? Man gan šķiet, ka drīzāk varētu tuvoties zobu šķilšanās. Esmu lasījusi, ka caureja var parādīties pat 2 nedēļas pirms šķilšanās.