Kad nepieciešama atpūta tikai māmiņai

Mēs 24. Stundas esam mammas un sievas, bet sievietes reizēm tikai dažas stundas dienā. Tāpēc es pastāstīšu par skaistām iespējām mammām atpūsties vienām. Vai nekad neesat domājušas, ka gribētos pāris dienas pabūt vienai, bet tad atceramies par māju, darbu, bērniem, vīru un to, kā gan tas viss dzīvos bez mums. Es neesmu izņēmums un līdz Katrīnes četru gadu vecumam nebija neviens vakars, kad nebiju blakus savai mazulītei. Līdz ar ko izpalika, svētki, ciemošanās pie draugiem un kopēji pasākumi ar kolēģiem, vai vienkārša divvientulība ar vīru.  Pirmā reize ārpus mājas darba komandējumā uz Poliju bija īsts murgs, jo trešajā dienā  sākās klusā histērija. Kā gan maziņā bez manis, kas notiek mājās. Kad atgriezos māja stāvēja vietā, nekas nebija noticis, bet es jutos atpūtusies un noilgojusies pēc saviem ikdienas pienākumiem. Tātad arī man nepieciešama atpūta vienai. No tā brīža laiku pa laikam uztaisu sev nelielu atpūtu. Šoreiz par jauku iespēju uz pāris stundām izrauties un ikdienas un baudīt patīkamas emocijas. Kā pirmo tādu vietu varu ieteikt Babītes rododendru dārzu, par kuru jau stāstīju iepriekšējā gadā. Šogad pavisam negaidīti nāca uzaicinājums doties ciemos pie  cilvēka, kas daudzus gadus ir veltījis, lai izveidotu visskaistākās puķu zirņu šķirnes –Mārtiņš Maltenieks  (http://www.mazadarznieciba.lv/informativi-raksti/pukuzirni)  . Kāpēc braukt? Lai uzzinātu  ko jaunu un gribu piebilst, ka tikšanās ar cilvēkiem, kam viena vai otra nodarbošanās ir sirds lieta dod neaizmirstamas emocijas. Tā bija arī rododendru dārzā  tiekoties ar profesoru Kondratoviču.

Tad nu tā, mans stāsts būs par ļoti patīkamu kungu, kas mūs laipni sagaidīja un izrādīja savu ziedu valstību. Bez tā es uzzināju, kādu papriku nākošgad audzēšu un to, ka pie šī kunga var nopirkt dažādas sēklas, ko var saņemt ar pasta palīdzību.  Es atradu brīnumskaistu ziedu par kuru neko nezināju- Japānas īrisi.  Vai varat iedomāties kā smaržo gaiss, kur ir lielas siltumnīcas ar puķuzirnīšiem. Es gāju no zieda pie zieda, ar vienu ausi klausījos stāstā un pavisam godīgi pilnībā aizmirsu savu ikdienu uz vairākām stundām, kas paskrēja nemanot, jaukās sarunās un patīkamās emocijās. Kad atgriezos reālajā dzīvē, jutos atpūtusies un spēka pilna.  Reizēm mums māmiņām ir nepieciešams atvilkt elpu un kapēc to nedarīt izraujoties no ikdienas mazās ekskursijās, ko organizējam tieši sev. Tā var būt iztāde, vai brauciens pa Daugavu, vai pāris stundas ziedu valstībā.