Kad mēs plānojam, bet kāds TUR Augšā smejas

Lai vai cik ļoti mēs saplānojam savu ikdienu, darbus, bieži vien un vismaz man arvien biežāk, notiek savādāk. Ne tā, kā es biju sadomājosies un iztēlojusies. Kādēļ tā un, kā es ar to sadzīvoju?

Ja kādreiz es ļoti piktojos, dusmojos, tad tagad es vienkārši pieņemu šo situāciju tādu, kāda tā ir un mēģinu iespēju robežās to pārplānot vēlreiz. Ja esi māmiņa, noteikti sapratīsi, jo nekad nevarēsi paredzēt, kad mazais naktī mierīgi gulēs, kad mazais slimos, kad mammu gribēs vairāk, nekā omi, vai tēti. Domāju, ka šajā ziņā pietiek pat ar friziera un manikīra pierakstu, kurš bieži vien tiek pārcelts.

Tā nu nepilnas nedēļas laikā šīs manis lielās saplānotās lietas pamatīgi pārplānojās, piemēram, aizvadītajā nedēļā tieši šī iemesla dēļ tiku pie piespiedu relaksējošās brīvdienas, bet šonedēļ, kad sataisījos uz baigi ražīgo strādāšanu, mazā apslima un strādāt nākas abām kopā.

Ticu, ka, noteikti, ir kādi augstāki spēki, kuri mūs un mūsu ikdienu vada, piemēram, daudz strādā, neproti atpūsties, iedosim Tev brīvdienu, piemēram, nosūtot auto uz servisu. Šajā brīvdienā bonusā vēl saņemsi labu laiku, lai vari to pabaudīt dārzā, kad bērni skolā un bērnudārzā. Jā, tieši šī iemesla dēļ pagājušo nedēļ netiku aizbraukt komandējumā, bet saņēmu piespiedu brīvdienu. Pati jau  apzinos, ka vajag, bet vienmēr atlieku uz vēlāk - rīt, nedēļas nogalē, mēneša beigās, svētkos, vasarā utt. Bet šeit manus lielos "Napaleona plānus" pārkārtoja kāds Tur augšā un gan jau nosmēja - atkal viņa pati brīvdienu nespēj paņemt. Ja kādreiz, pirms gadiem pieciem, es par to būtu dusmojusies, varbūt pat raudājusi, tad tagad saprotu, ka savādāk jau es nesaprotu, ka tieši šādi ir zīme, ka vajag ko mainīt savos plānos, ka vajag pabaudīt to, kādēļ nolēmu dzīvot pie dabas, kādēļ vēlējos lielu vannu vannasistabā un skaistu kamīnu viesistabā. 

Taču laikam jau laba daudz nevajag, biju iedomājusies savu brīvdienu laisku - ar kafiju pie upītes, pastaigu gar upīti, lavandas vannu un zvilnēšanu pie kamīna līdz pat brīdim, kad vīrs pārvedīs mājās bērnus, bet... šī laiskošanās beidzās ar mēģinājumu pagulēt diendusu, kad tikko laižoties miegā zvans no meitas, tad atkal no dēla un viss... pietiek, mammīt atpūsties. Palaiskojies dažas stundiņas pie upītes, vannā un kamīna, pietiek.

Līdzīgi ir arī šonedēļ, kad gatavojos izstādei, plānoju darbus, bet mazā saķer krekšķi un apzinos, ka uz bērnudārzu iet nevaram un negribam, līdz ar to, samazinām apgriezienus un strādājam divatā - kārtojot plauktus vairākkārt, spiežot cenu zīmes vairākkārt un dzerot tēju biežāk, nekā parastā darba dienā, kā arī ārstējot viena otru mainītās lomās.

Vai arī Jums gadās pārplānoties?