Kad dari to, kas Tev patīk un no sirds

Mums katram ir bijis laiks, laika posms, kad ļoti lepojamies par to, kas mēs esam tad, kad esam menedžeri, direktori, kad eam ar maģistra grādu vienu, otru... Bet pienāk laiks, kad tas pāriet un kļūstam pašpietiekami ar to, kas mums ir un to, ko mēs darām ar nosacījumu, ja mēs to darām no sirds un ar prieku sirdī.

Atceros, kā ģimenes salidojumos, vai vienkārši draugu lokā, parasti, mums jautā, ko Tu dari, cik Tev ir alga, kādi Tev ir pienākumi, par ko Tu esi atbildīgs... AAA, foši, ka Tu esi direktors, valdes loceklis, droši vien saņem labu algu... AAA Tu pārdevējs, vai auklīte bērnudārzā... arī neslikti.

Nesen iedomājos, ja atalgojuma starpība nebūtu ļoti liela, vien pāris eiro, vai pārdesmit eiro, ko mēs katrs darītu un, kā šo pienākumu veiktu? Pieļauju, ka ne visi tiekos būt IT speciālisti, direktori, advokāti, ārsti, jo kādam pilnībā pietiktu ar to, kas viņš ir arī sekretāres postenī, arī par sanitāri nekaunētos, jo pildītu savu darbu un saņemtu pienācīgu atalgojumu. Protams, iet runa par atbildību, cik liela tā ir apkopējam un, cik ārstam, vai slimnīcas vadītājam. Bet, cik ļoti mēs katrs savu darbu darām ar mīlestību un prieku, nevis tikai tādēļ, ka no manis kāds gaida, ka būšu direktors, ne pārdevējs, bet, ja man ļoti patīk pārdot, ne sēdēt birojā pie papīru kalniem? 

Tādēļ esmu gandarīta, ka es daru to, kas man patīk, spējot apvienot gan apkopējas, šofera, pārdevējas, menedžera, direktora amatus. Man nesagādā diskomfortu izmagāt savu darba telpu, man tas patīk. Bet vērojot cilvēkus, kuri "nav savā vietā", man kļūst skumji, jo viņi sevi nepiepilda un negūst gandarījumu par to, ko dara. Piemēram, esmu ievērojusi "Bērnu pasaules" Rimi vienu kasieri, kura regulāri preces met, kura uzmet norobezojošos kociņu, kura naudu met, kurai nav nedz labdien, nedz paldies... Un atceros kādu kasieri puisi, Ulbrokas "Lats" veikalā - tik laipns, vienmēr smaidīgs, neskopojas ar jokiem, īsinot pircējiem rindu, vienmēr Labdien, vienmēr jauku dienu vēlot... Prieks šādā veikalā atgriezties un prieks, ka cilvēkam patīk darīt to, ko viņš dara. Ir arī clvēki, kuriem patīk mājas darbi - patīk rušināties pa dobēm, patīk iekārtot māju, patīk mazgāt traukus un patīk ģimeni sagaidīt ar gardām vakariņām, lai arī šķiet formāli mājsaimniece, šis cilvēks arī dara daudz un dara to, kas viņam patīk, ļaujot sajusties apkārtējiem mīlētiem un noderīgiem, šādi mudinot apkārtējos darīt vairāk un no sirds to, kas viņiem patīk...